Manuprāt, Latvijā demokrātiska politika pastāv tikai teorētiski, jo netiek pilnībā ņemta vērā tautas viedoklis. Ikviens var izteikt savas domas, idejas, jo ir brīva valsts. Bet vai valsts vara ieklausās un iedziļinās tajās? Viņi uzklausa, bet izpilda lūgumus, kuri ir svarīgi arī viņiem vai arī tos niecīgos, kas nespēj ļoti ietekmēt viņu varu. Un cilvēki nav ar to apmierināti. Viņi sāk pamazām neuzticēties politiķiem, tas pierādās katrās vēlēšanās, ka ar vien mazāk un mazāk pilsoņu dodas nobalsot.
Uzskatu, ka ir nedemokrātiski, ka pēc vēlēšanām tā partija, kas iegūst vairākumu, izvēlas sadarboties tikai ar citām partijām, kurām ir līdzīgas domas attiecībā uz politiku. Tā malā tiek nostumtas tās partijas, kuras varētu kaut daļēji ietekmēt. Varbūt tie ieklausītos un izpildītu tautas lūgumus. Iespējams, ka tā samazinātos korupcija, nebūtu jānoklausās amatpersonu telefonsarunas.
Meklējot informāciju par to, ko ir visnedemokrātiskākā politiķu rīcība, visvairāk uzgāju materiālus par homoseksuāļiem. Jāpiekrīt tiem viedokļiem, ka homoseksuāļus diskriminē gan sabiedrība, gan politiķi. Katram ir savas domas par homoseksuāļiem, toties es uzskatu, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā citi, ja neskaita viņu orientāciju. Viņiem, tā pat kā visiem latviešiem ir tiesības pēc viedokļu paušanas. Jo vairāk politika būs pret viņu iznākšanas atklātībā, jo vairāk viņi centīsies, un tas atkal izraisīs lielāko daļu sabiedrības rīkot piketus.
Pēc aprakstītā, secinu, ka Latvijā demokrātija pastāv tikai teorētiski. It kā tiek uzklausīts tautas viedoklis, bet netiek pilnībā apspriest. Tauta netiek pilnībā iesaistīta politikas dzīvē, tiek ierobežota daļas sabiedrības. Lai uzlabotu demokrātijas situāciju politikā, manuprāt, ir pilnīgi jānomaina visi politiķi, jo visu laiku ir vieni un tie paši, tikai maina partijas. Jāļauj jauniem cilvēkiem arī kādu daļas varas.
