Cilvēka Acs

Cīpslene ir acs ābola ārējais apvalks, ko bieži sauc par acs "baltumu". Tā pilnībā apņem acs ābolu, izņemot pašu priekšējo polu, kur pāriet radzenē. Cīpslene ir gaismas necaurlaidīga, tādējādi nodrošinot gaismas iekļūšanu acī tikai cauri radzenei. Lai gan cīpslene ir tikai 0.5 1.0 mm bieza, tā ir stipra un izturīga. Pateicoties šīm īpašībām acij tiek uzturēta sfēriskā forma un tā tiek aizsargāta no mehāniskas iedarbības. Cīpslene galvenokārt sastāv no saistaudiem, kuros ir daudz elastīgo un kolagēna šķiedru. Cīpslenes ārējais slānis ir maigāks un cauri tamacī ienāk asinsvadi un nervi. Cīpslenes mugurējai daļai cauri iziet redzes nervs un asinsvadi. Acs mugurējā daļā cīpslenes ārējās kārtas pāriet redzes nerva apvalkā. Pie cīpslenes piestiprinās 6 acs ārējie muskuļi, kas nodrošina acu kustības.

Radzene ir acs šķiedrainā apvalka priekšējā daļa. Tā ir viena no galvenajām acs optiskās sistēmas, jeb staru laušanas sistēmas sastāvdaļām. Radzenei ir arī aizsargfunkcija – tā aizsargā aci gan mehāniski, gan no infekcijām. Radzene ir salīdzināma ar neliela rokas pulksteņa stikliņu – tā ir caurspīdīga, sfēriska, spīdīga un ar gludu virsmu. Radzenes biezums ir no 0.4 mm līdz pat 1.0 mm. Perifērijā radzene pakāpeniski pāriet sklērā, veidojot puscaurspīdīgu zonu – limbu. Ja radzeni salīdzina ar pulksteņa stikliņu, tad limbu var salīdzināt ar pulksteņa ietvaru, kurā šis stikliņš ir iestiprināts. Radzenē nav asinsvadu, tāpēc tā barojas no asarām, acs iekšējā šķidruma un no limba asinsvadiem. Radzenei ir ļoti bagātīga inervācija, tāpēc jebkurš kairinājums (spilgta gaisma, pieskāriens) izraisa spēcīgu atbildes reakciju. Radzenei ir 5 slāņi:

1) radzenes priekšējais epitēlijs, 2) priekšējā robežplātnīte jeb Baumena plātnīte, 3) radzenes stroma, 4) mugurējā robežplātnīte jeb Descemē plātnīte, 5) radzenes endotēlijs.

Dzīslene ir asinsvadu apvalka lielākā daļa (2/3 no tās), kas atrodas starp sklēru un tīkleni. Galvenā dzīslenes funkcija ir acs ābola apasiņošana. Dzīslene sastāv no smalka asinsvadu tīkla, kas piegādā 90% no acs audiem nepieciešamā skābekļa un barības vielām, kā arī aizvada no acs vielmaiņas galaproduktus. Dzīslene piedalās acs iekšējā šķidruma attecē, kā arī neļauj atstaroties acī iekļuvušajiem gaismas stariem, tādējādi nodrošinot skaidra attēla veidošanos uz tīklenes.

Virzienā uz priekšu dzīslene pāriet starenē jeb ciliārķermenī, kas veido 6mm platu un 0.5mm biezu noslēgtu apli. Starene ir atbildīga par acs iekšējā šķidruma sekrēciju, kā arī piedalās acs iekšējā spiediena regulācijā. Svarīga starenes daļa ir akomodācijas muskulis. Atkarībā no šī muskuļa saraušanās vai atslābšanas mainās lēcas izliekums un līdz ar to acī ienākošo staru laušanas stiprums. No starenes atiet daudzas sīkas saitītes (Cinna saites), kurās ir iestiprināta lēca.