Cilvēka eksistences pamatprincipi

Mums, cilvēkiem, daudz kas apkārt ir abstrakts. Tostarp ir arī dzīve un nāve, mīlestība un naids, prieks un bēdas, laime un nelaime. Šiem eksistences pamatprincipiem nav konkrētas definīcijas. Tās ir vienotas gan tieši, gan netieši un tās seko cita citai, veidojot cilvēka mūžā apļus, kas ietver sevī visu – brīnumskaisto un arī neglīto, gan arī vienkārši neitrālo.

Cilvēka mūžs sākas ar dzimšanu. Tas ir dzīves sākums. Cilvēka dzīve, to katrs cilvēks raksturos un definēs savādāk, tas atkarīgs no dzīves pieredzes, likteņa, domu gājiena. Dzīves uztvere katram indivīdam ir savādāka, un tas ir pašsaprotami. Dzīvi noslēdz nāve. Tā tiek noslēgts lielais aplis cilvēka eksistencē. Protams, var teikt, ka arī pēc nāves cilvēks turpina eksistēt, tikai savādāk, bet tad tas jau ir cits aplis, kurš neietver piedzimšanu, dzīvi un nāvi. Tas ir „lielais aplis” cilvēka mūžā, bet bez tā ir arī daudzi citi mazāki.

Mīlestība ir vēl viens abstrakts jēdziens, kas veido apļus un ne reti tos noslēdz naids. Visu dzīvi cilvēkos mīt mīlestība.

Prieks un bēdas veido vēl vienu apli.