Cilvēka izcelsme un attīstība

Antropoģenēzes virzitājspēki. Līdztekus kritērijiem, kas ļauj nošķirt cilvēkveidīgās būtnes no dabas pasaules, būtisks ir arī jautājums par antropoģenēzes virzītājspēkiem – tiem apstākļiem, kas noteica cilvēka rašanos un attīstību. Kristīgajā pasaules uzskatā par antropoģenēzes virzītājspēku tiek atzīts Dievs, Dieva griba, turpretī antropoģenēzes evolūcijas teorija – mainīgā apkārtējā vide, kuras apstākļi noteica cilvēka attīstību.

Pastāv divējādi uzskati par vides nozīmi cilvēka veidošanos procesā.

1. grupas piekritēji uzskata, ka jebkurā dzīvo organismu populācijā dabiski, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem rodas un pastāv jaunas mutācijas. Noteiktos vides apstākļos notiek to izlases process un izplatās videi piemērotākās formas. Mainoties ārējiem apstākļiem, sekmīgi attīstās un uzplaukst jaunas, atbilstošiem vides apstākļiem vispiemērotākās mutācijas. Tādejādi videi tiek ierādīta pasīva loma.

2. virziens ierāda vides faktoram daudz nozīmīgāku vietu, pieņemot, ka tieši vide, tās apstākļu izmaiņas rada jaunas mutācijas, no kurām nostiprinās un attīstās sekmīgākās, konkrētiem apstākļiem atbilstošākās. Pašreiz antropoģenēzes pētnieku lielākā daļa uzsver vides aktīvo lomu.

Senākie primāti. Klimata un līdz ar to arī tās vides izmaiņas, kas vēlāk būtiski ietekmēja antropoģenēzi, sākās aptuveni pirms 35 miljoniem gadu. Pakāpeniski kļuva aukstāks, un sezonāli vienmērīgu klimatu ar bagātu tropisko mežu veģetāciju pamazām nomainīja vēsāki laika apstākļi un klajāka vidē. Āfrikas tropisko mežu vietā aizvien vairāk parādījās atklātas savannas, kurās acīmredzot arī norisinājās homonīdu sākotnējā evolūcija. Jaunie vides apstākļi radīja plašu un sarežģītu zīdītāju, tajā skaitā arī pērtiķu kārtas sarašanos daudzās attīstības līnijās. Vismaz viena no tām, pielāgojoties vides prasībām, vairāku, miljonu gadu ilgā attīstībā nonāca līdz Homo bioloģiskajai ģintij. Pieņemts uzskatīt, ka homonīdu un cilvēkpērtiķu dzimta savstarpēji nodalījušies aptuveni pirms 15 miljoniem gadu. Tomēr nesenie molekulārās bioloģijas pētījumi rāda, ka vēl pirms 6 7 miljoniem gadu cilvēkpērtiķiem (homonīdu dzimta) un šimpanzēm (cilvēkpērtiķu dzimta) varēja būt kopīgi priekšteči.