Cilvēki senajā civilizācijā attīstījās vairākus miljonus gadus

Cilvēki senajā civilizācijā attīstījās vairākus miljonus gadus. Arhelogi vēl jo projām pēta senās civilizācijas. Kas, arī prasa daudzus gadus. Šajā rakstā tiks īsi aprakstīts par akmens, bronzas un dzels laikmeta sākuma.

Par robežu starp vēsturi un aizvēsturi uzskata rakstības rašanos. Senākā rakstība pasaulē radās ap 4./3. g. p. m. ē. Viss sarežģītāk pasaulē vēl tagad mūsdienās ir izzināt kā radās cilvēks ir vairākas teorijas, bet kura ir īstā to vēl mūsdienās neviens nezin, jo katram ir savs viedoklis. Cilvēku evolūcija jeb attīstīšanās noritēja ļoti ilgi un lēnām. Akmens laikmets, kurš dažādas pasaulēs vietās kā Eiropā bija ap 3 milj. 1.g.p.m.ē, bet Latvijā tas bija tikai 8500 2.gt. vidus. g. m. ē. Akmens laikmets ir laikmets, kurš iedalījās vēl trīs posmos paleolīts, mezolīts, neolīts. Šajā laikā cilvēki tikai sāka izmantos darba rīkus, kas palīdzēja izdzīvot, jo tas bija ļoti sarežģīti. Paleolītā jau radās pirmie rokas darināti darba rīki runga, nūjas, noasināti akmeņi, bet nepilnīgi akmeņi., dūres cirvis, rokas cirtnes, kasīkļi, šķēpi, harpūnas, adatās u.c. Akmens laikmetu jau sauc par akmens laikmetu, jo šajā laikmetā darba rīki bija pārsvarā no akmens. Cilvēki dzīvoja alās, zaru un ādas būdās, apmetnes galvenokārt tikai celtas pie ezeriem un upēm. Tā viņi dzīvoja līdz mezolīta laikmetam. Barību viņi ieguva vācot augus un medījos. Viņi dzīvoja pa grupām līdz pat 100 cilvēkiem.