Cilvēks - dabas ienaidnieks

Paraugoties uz Dabu, uz jebkuru dabas parādību, var redzēt to, ka Daba ir mierīga un dižena, tā vienmēr ir tāda - pat tad, kad jūrā vai uz sauszemes plosās viesuļvētra, pat tad, kad lietus gāž straumēm un apkārtni satricina pērkona dārdi. Tajā visā jūtams diženums un miers un spēks. Cilvēks ir dabas bērns, kas civilizācijas procesā kļuvis par dabas pretmetu. Viņa uzvedībā nav spēka, nav varenības - toties ir milzīgs daudzums rosīšanās un nemiera. Tieši šis nemiers, kas ir cilvēkos, tieksme izmantot visu savā labā, nedodot tikpat kā neko pretī, padara cilvēku par dabas ienaidnieku.

Iespējams, ka cilvēki, lietojot mūsdienu tehnoloģijas, kas kaitē dabai, pat neiedomājas, ka dabai nodarītais ļaunums var būt pārāk liels un šis kaitējums var sagraut līdzsvaru dabā. Izplūdes gāžu daudzuma un atmosfēras piesārņojuma dēļ zinātnieki paredz, ka temperatūra šajā gadsimtā varētu paaugstināties par 4 grādiem. Šī klimata izmaiņa var novest pie milzīgām, iespējams neatgriezeniskām izmaiņām uz zemes, piemēram, plūdiem. Šīs izmaiņas skartu arī cilvēci, kas ir dabas daļa. Ņemot vērā bojāgājušo cilvēku skaitu lielākajos plūdos pasaulē (1970. g., Bangladeša– ap 1000000 bojā gājušo, 1887. g., Huanhe upe Ķīnā – vairāk nekā 900000 bojā gājušo, 1939. g., Ķīnas ziemeļi – 500000 bojā gājušo, 1642. g., Hunaņas province, Ķīna – vairāk nekā 300000 bojā gājušo,1099. g., Anglija un Nīderlande – 100 000 bojā gājušo), šī dabas katastrofa varētu radīt lielu upuru skaitu, taču ciestu ne tikai cilvēki, bet arī dzīvā radība, dzīvnieku un augu valsts.