Cilvēktiesības: idejas rašanās un nozīme

Cilvēktiesību ideja un jēdziens radās vēl pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas(ANO) dibināšanas 1945. gadā. Tomēr tikai ar šīs organizācijas izveidošanu cilvēktiesības ieguva oficiālu un sabiedrisku atzinību. Cilvēktiesības tika minētas ANO Statūtos, kā viena no svarīgākajām ANO darbības sfērām.

Cilvēktiesību jēdziena vēsture ir patiesi aizraujoša. Tā saknes meklējamas visos lielākajos pasaules notikumos – cilvēktiesību ideja deva spēku cīņai par brīvību un līdztiesību visā pasaulē.[„Cilvēktiesības”, mācību materiāli skolām 2., Apvienoto Nāciju Latvijas Asociācija, 1996].

Cilvēktiesību un pamatbrīvību noliegšana ir ne tikai individuāla un personīga traģēdija, tā rada sociālas un politiskas nestabilitātes priekšnosacījumus, sēj vardarbību un konfliktus ne tikai valsts iekšienē, bet arī starpvalstu līmenī. Cilvēktiesību un cilvēka cieņas cienīšana ir „brīvības, taisnīguma un vispārēja miera balsts”, teikts Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas pirmajā teikumā.

Es domāju, ka cilvēktiesības mūsu sabiedrībā tiek pārkāptas, nenoliedzami tas notiek ik uz soļa, sākas ģimenē, skolā uz ielas un turpinās darba tirgū, politikā u.c. Visur zināmā mērā notiek diskriminācija – rases, tautības, vecuma, dzimuma utt.

Tāpēc cilvēkam būtu jāiemāca, un tas jāsāk jau no bērnības, ka attiecībās ar citiem cilvēkiem nedrīkst pieļaut vienaldzību, nedrīkst uzspiest savu viedokli citiem, jāiemācās kritizēt pašam sevi, nevis citus, pēc iespējas jāapgūst taisnīgumus un godīgums, kaut gan mūsu sabiedrībā cilvēks jau vairs „nedrīkst” būt godīgs. Cilvēkiem vairāk būtu jāpārzina galvenie cilvēktiesību dokumenti, to izcelsme un piemērošana, jābūt vispārējai izpratnei par cilvēktiesību jēdzienu. Protams, Latvijā daudzi cilvēki nemaz nezina kur būtu jāgriežas pārkāpumu gadījumā – tātad iespējami vairāk vajadzētu izplatīt informāciju par organizācijām, kas ar to nodarbojas.

Iespējams mūsu sabiedrībā trūkst vairākas iemaņas, piem. saprast, uzklausīt, izteikt savu viedokli un atrast kompromisu, jo reizēm šādas īpašības, būtu nepieciešamas augstākstāvošiem cilvēkiem starpvalstu sadarbībai, dažādu likumu pieņemšanā un izstrādāšanā, tāpat dažādās konflikta situācijās cilvēki neprot atrast kompromisu.