Cilvēktiesību pārkāpumi
Cilvēktiesības , personas pamattiesības.
Cilvēktiesības Eiropas Savienības ārpolitikas uzmanības centrā.
Cilvēktiesības policijas darbā.
Diskriminācijas aizliegums.
Karš un Cilvēktiesības.
Karš un Spīdzināšanas aizliegums.
Cilvēktiesības un terorisms.
Pasākumi kas palīdzētu novērst Cilvēktiesību pārkāpumus.
Secinājumi.
Izmantotā literatūra.
Cilvēktiesības policijas darbā , Diskriminācijas aizliegums, Karš un Cilvēktiesības, Karš un Spīdzināšanas aizliegums, Cilvēktiesības un terorisms
1.Dr.Ineta Ziemele / Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā / Rīga , Izglītības soļi, 2000 ,13.lpp
tiesības pret valsti, kuras tas var procesuāli realizēt, no otras puses, tās ir visām valsts institūcijām saistošas objektīvas tiesības , kuras noteiktā apjomā nosaka valsts konstitucionālo iekārtu, bet nav saistītas ar noteiktu subjektu, kurš tās varētu procesuāli īstenot.2 Cilvēktiesības kā subjektīvas tiesības ir tiesisks instruments, ar kuru palīdzību indivīds var realizēt savas intereses pret valsti. Tās darbojas tiesiskajās attiecībās “cilvēks valsts”, kurās cilvēks ir prasītājs, bet valsts atbildētājs.3 Imanuels Kants jau XVIII gadsimtā rakstīja, ka cilvēka tiesībām ir jābūt svētām, lai kādus upurus nestu valsts. Šeit nav vidusceļa un nevar domāt par pragmatiski noteiktām tiesībām ( kaut ko vidēju starp tiesībām un lietderību ), politikai ir jānoliecas ceļos tiesību priekšā. Tiesību svētums, to neaizskaramība sākas no likumu prasību pilnīgas ievērošanas un pakļaušanās tiesiskajām normām.4 No tā varam secināt, ka ikviena cilvēka tiesībām ir jābūt atbilstoši nodrošinātām ar citu cilvēku, sabiedrības vai valsts pienākumiem veidot nepieciešamos apstākļus tiesību realizācijai .Jēdzieni “cilvēktiesības” un “pamattiesības bieži tiek lietoti kā sinonīmi, taču tiem var piešķirt arī nedaudz specifisku raksturu. Jēdziens “cilvēktiesības” tiek lietots divās nozīmēs. Pirmkārt, kā virs jēdziens tas attiecināts uz cilvēktiesībām plašākā nozīmē, bez atšķirības, kādā tiesību sistēmā starptautiskajā vai nacionālajā – tās noregulētas . Otrkārt, šaurākā nozīmē tas tiek lietots arī tad, ja ir runa par starptautisko tiesību dokumentos konkrēti noregulētajām cilvēktiesībām. Turpretī jēdziens” pamattiesības” ir attiecinātas uz cilvēktiesībām, kas konkrēti noregulētas valsts nacionālās tiesību sistēmas normās.5 Latvijā cilvēktiesības tiek regulētas Satversmes 1 pantā1punktā – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 8 pantā cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību pamatprincipi (visi punkti) 9 pants – ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, 14 pants Tiesības uz dzīvību.(visi punkti ).6
4. Andrejs Vilks / Tiesības brīvības un tavi pienākumi pret valsti /Rīga 1999 ,11.lpp.
5 .Levits E. /Cilvēktiesību žurnāls /Latvijas tiesību teorija cilvēktiesību kontekstā / Latvijas Universitāte Juridiskās
6. Latvijas Republikas Satversme/ ar grozījumiem 22 aprīļa 2002 gada redakcija.
eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ 9. Latvijā Satversmes 8 nodaļā Cilvēka pamattiesības 89, pantā noteikts, Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. (8.nodaļa 1998.gada 15.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.11.98.) 10. No šī panta izriet, ka Latvijā cilvēka pamattiesības ir sasitošas valsts varai jebkurā tās izpausmes formā. Aplūkojot Satversmes 89 pantu sasaistē ar tiesiskas valsts principu, taisnīguma principu un proporcionalitātes principu, kas izriet no satversmes 1 nodaļas 1 panta Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika 11 redzams, ka pasākumi kas saistīti ar pamattiesību ierobežojumiem, pieļaujami tikai tādā apmērā, kādā nepieciešams attiecīgā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Valsts varai izdodot normatīva rakstura aktus, jāparedz procedūra, kas maksimāli vērsta uz to, lai ikviena ar pamattiesību ierobežojumiem saistīta soda piemērošana notiktu tikai pēc tam, kad vispusīgi noskaidroti lietas apstākļi, tostarp uzklausīti arī vainīgās personas paskaidrojumi 12. Satversmes 91 pantā ir teikts Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas 13. Jāatzīst ka mūsdienās cilvēktiesības ir cieši saistītas ar politiku, tomēr šis fakts netraucē, lai indivīda pamattiesības tiktu atzītas kā prioritāte gan starptautiskajā, gan arī nacionālajā līmenī. Mūsdienās cilvēktiesības attīstās vispirms kā starptautiskās tiesības, jo šajā līmenī tiek izstrādātas jaunas normas, kuras agrāk vai vēlāk kļūst par saistošām. Savukārt starptautiskās organizācijas nodarbojas jau ar esošo normu interpretāciju 14.Eiropas Savienībā diskriminācija valsts piederības dēļ ir aizliegta. Eiropas Savienības apņēmība sekmēt cilvēktiesības tika svinīgi apstiprināta Nicā 2000. gada decembrī, kad tika izsludināta Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Šo hartu izstrādāja Konvents, ko veidoja
