Citronskābe: īpašības, ražošana un pielietojums

citronskābi iegūst bioloģiskā ceļā, ar mikrobu palīdzību pārraudzējot cukuru saturošus šķīdumus. Latvijā citronskābi ražo no cukura ražošanas blakusprodukta melases.

Citronskābei piemīt konservējošas īpašības, bet interesanti, ka tā šķīdina sāļus. Šo tautas medicīnā izmantoto recepti respektē arī oficiālā medicīna, un, bagātīgi lietojot produktus ar citronskābi, atsevišķos gadījumos iespējams panākt žultsakmeņu šķīdināšanu.

Citronskābe ir bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts kristālisks pulveris bez smaržas, ar ļoti skābu garšu.

Alkalozes gadījumos lieto 2 3 % citronskābes ūdens šķīdumus. Slāpju mazināšanai drudža gadījumos kā 1% atvēsinošu dzērienu, dzirkstošu šķīdumu gatavošanai maisījumos ar nātrija hidrogenkarbonātu.

Ilgstoši lietojot lielās devās, var izsaukt zobu bojāšanos un radīt lokālu kairinājumu.

Ražo pa 40 g polietilēncelofāna maisiņos vai stikla trauciņos.

• Izgudrojums dod iespēju sējmateriāla ieguves procesā palielināt sporu iznākumu no sporulācijas barotnes virsmas un iegūt no 1 dm2 1.85 – 1.95 g sporu, izmantojot jaunu pelējuma sēņu Aspergillus niger celmu R 6, kurš fermentācijas apstākļos, izmantojot cukurbiešu vai cukurniedru melases, dod citronskābes iznākumu 95 100% no melases cukura. Celma R 6 sējmateriālu var izmantot citronskābes ražošanai virsmas un dziļuma fermentācijas apstākļos.

• Licences par izstrādāto tehnoloģiju un selekcionētajiem Aspergillus niger producentiem tika pārdotas ārvalstu firmām Bulgārijā, Francijā, Slovēnijā, Slovākijā, Turcijā, Indijā.

• Balstoties uz Rīgā izstrādāto citronskābes ražošanas tehnoloģiju tika uzceltas vairākas rūpnīcas Krievijā, Baltkrievijā, Armēnijā.

Dzimis: 1928. gada 22. februārī, Cēsu raj. Raiskuma pag.

Organisko skābju biosintēze un to ražošanas tehnoloģiju izstrāde, citronskābes un itakonskābes producentu selekcija.

• Mikroskopisko pelējumsēņu Aspergillus niger celms R 5 citronskābes producents. Līdzautors: I.Skrastiņa. Latvijas Republikas Patents Nr. 11340