Civiltiesības: privāto tiesību pamati

Civiltiesības ir viena no privāttiesību nozarēm. Civiltiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē mantiskās attiecības, kā arī ar tām saistītās nemantiskās attiecības un likumos paredzētajos gadījumos arī citas personiskās nemantiskās attiecības. Mantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederību, apgrozību un lietošanu. Personiskās nemantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskiem labumiem. Personiskās nemantiskās attiecības: 1) tās, kas ir saistītas mantiskām attiecībām – attiecības, kuru pamatā ir materiālais labums, kas pieder konkrētai personai, un šai personai ir iespēja saņemt atlīdzību par šī labuma izmantošanu; 2) tās, kas nav saistītas ar mantiskām attiecībām – attiecības, kuru pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder konkrētai personai un nav atsavināmi (tiesības uz brīvību, tiesības uz sievietes goda aizsardzību).

Civiltiesības ir privāto tiesību nozare – subjekts savā izvēlē ir brīva persona. Privātās tiesības ir abpusēja vienošanās (ir atļauts viss, kas nav aizliegts). Privāto tiesību galvenie principi ir: 1) personas neatkarība, autonomija; 2) privātīpašuma neaizskaramība; 3) līguma brīvība.

Civiltiesību subjekts var būt, ikviens, kuram ir vai var būt tiesības, neatkarīgi no tā vai viņš šīs tiesības izlieto vai nē. Tiesību subjekts var būt kā fiziska persona (cilvēks), tā arī juridiska persona (arī mantojums). Juridiska persona ir sociāls veidojumi, kuri var patstāvīgi uzstāties tiesiskās attiecībās (uzņemties pienākumus, realizēt tiesības).