CO2 ietekme uz vidi

Tīrs atmosfēras gaiss satur skābekli (21%), slāpekli (78%), ogļskābo gāzi (0,03%), vairākas inertās gāzes (piemēram, argonu (0,93%)), kā arī ūdens tvaikus (līdz 4% tilpuma). Cilvēka izelpā CO2 palielinās līdz 3%, bet tas taču ir sīkums, jo kam gan paredzēti koki un zaļumi, kas aug visapkārt, tad kāpēc gan būtu jāuztraucas par šo gāzi, ja tā cilvēka ķermenī atrodas gandrīz nepārtraukti?

Patiesība ir ļaunāka kā varētu domāt, un kad šī jautājuma skeptiķi nāks pie prāta, ūdens viņiem smelsies mutē jau tiešā nozīmē. Stāsts varētu sākties ar to, ka Zemei abos galos ir mūžīgais sasalums, kas uztur noteiktu klimata līdzsvaru uz planētas, kā arī uz Zemes izvietoti milzumdaudz koku un augu, kas elpo pārvēršot CO2 par O2, ja tas tā nebūtu mums nebūtu ko elpot. Šie koki bija paredzēti cilvēces apgādāšanai ar skābekli, taču cilvēces gudrie prāti izgudroja tādas lietas kā dažādas mašīnas, motorus, rūpnīcas, kuru darbība nav iedomājama bez ķīmiskām reakcijām, kuru rezultātā rodas gan grami, gan tonnas ar CO2.

apņēmušās līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 5,2%. Tomēr ASV, kas ir lielākais pasaules piesārņotājs, šo protokolu neparaksta, jo baidās ka tas sagraus viņu ekonomiku, aiz tā slēpjas ASV naftas kompānija Esso, kas ir lielākā uz planētas, tā katru gadu izšķiež milzīgas naudas summas, lai valdība šo līgumu neparakstītu.