Dabasgāze: rašanās un lietošana
Dabasgāze radusies dziļi zemes dzīlēs. Dabasgāze ir ogļūdeņražu maisījums, kas veidojies un uzkrājies zemes garozā. Sastāv no metāna (līdz 90%), etāna, propāna, un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu, kā arī slāpekļa , sērūdeņraža, hēlija un argona piemaisījumiem. Dabasgāze radusies, pārveidojoties nogulumu organiskajām vielām. Šajos procesos rodas metāns, sērūdeņradis, oglekļa dioksīds, kuri veido dažādus savienojumus ar ūdeni – gāzhidrātus. Tie veidojas un uzkrājas ūdens baseinu dziļākajās vietās, parasti zemā temperatūrā.
Degošā dabasgāze ir gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Sastāv no metāna, etāna, propāna un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu, CO2, N2, H2S, He un Ar piemaisījumiem. Veidojas katalītiski pārveidojoties nogulumiežu organiskajām vielām. Rūpnieciskie krājumi koncentrēti norobežotās ar citiem izrakteņiem nesaistītās atradnēs; naftas atradnēs, kur dabasgāze (naftas pavadgāze) daļēji vai pilnīgi izšķīdusi naftā vai atrodas virs naftas iegulas; gāzkondensātu atradnes, kurās gāze piesātināta ar šķidriem, viegli gaistošiem ogļūdeņražiem.
Naftas gāzes, karsējot dažādos temperatūru intervālos, sadalās vairākās frakcijās. No dažādām naftas gāzes frakcijām izdala arī atsevišķi piesātinātos ogļūdeņražus (etānu, propānu, butānu u.c.), no kuriem savukārt iegūst nepiesātinātos ogļūdeņražus.
Augu un dzīvnieku atliekas, pārvērtušās oglēs, naftā un dabasgāzē, satur daudz dažādu vielu. Katrreiz, kad mēs sadedzinām kādu litru naftas vai kilogramu ogļu, šīs vielas gāzu veidā izdalās atmosfērā.
Degošā dabasgāze ir gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns CH4 . Vēl bez tam dabasgāzes sastāvā ietilpst arī etāns C2H6, propāns C3H8 un butāns C4H10. Pastāv arī likumsakarība: jo lielāka molekulmasa attiecīgajam ogļūdeņradim, jo mazāk ir šīs gāzes dabasgāzes sastāvā.
Dabasgāze sastopama visu ģeoloģisko sistēmu nogulumos, sākot ar vēlo proterozoju, dažādā dziļumā (galvenokārt līdz 3 km); 85% zināmo krājumu smilšainos un aleirītiskajos iežos, 15% karbonātiskajos iežos.
