Dānija: ģeogrāfija, ekonomika un kultūra

Dānija (Danmark), Dānijas karaliste (Kongeritet Danmark) valsts Eiropas Ziemeļrietumos. Tajā ietilpst lielākā daļa Jitlandes pussalas un aptuveni 500 salu (apdzīvotas apm. 100) Dānijas arhipelāgs, Ziemeļfrīzu salu Ziemeļu daļa, Bornholma. Rietumu un Ziemeļu daļā Dāniju apskalo Ziemeļjūra, Austrumu Baltijas jūra. Skageraks Dāniju šķir no Norvēģijas, Kategats un Ērensuns no Zviedrijas.

Lielākās salas ir Zēlande, Fīna, Lolana, Bornholma, Falstera, Alsa, Langelana, Mēna.

Dānija dienvidos robežojas ar Vāciju. Robežas garums ir 68 km. Dānijai pieder pasaules lielākā sala Grenlande un arī Farēru salas. Farēru salām ir iekšēja autonomija.

Dānijas platība ir 44,000 kvadrātkilometru (bez Grenlandes un Farēru salām.

Dānija atrodas mērenās joslas platlapju mežu zonā. Krasta līnijas garums ir 7,5 tūkst. km. Jitlandes pussalas rietumu un Ziemeļrietumu krasta līnija maz izrobota, daudz sēkļu, Austrumu izrobota daudz līču, šaurumu. Reljefu veidojis galvenokārt pleistocēna apledojums. Lielākā daļa teritorijas atrodas 30 50 m virs jūras līmeņa. Jitlandes pussalas rietumu daļā smilšu. sandru un morēnu līdzenumi, dienvidrietumu piekrastē auglīgas māršu pļavas un vati. Ziemeļos un austrumos morēnu pauguraine (augstums līdz 173 m). Bornholmas salā kristālisko iežu klintis. Derīgie izrakteņi : lignīts, kūdra, diatomīts, kaļķakmens, māli, vārāmais sāls; Bornholmā brūnogles, granīts; Ziemeļjūras kontinentālajā šelfā nafta un dabasgāze.

Mērenās joslas jūras klimats. Vasara vēsa, ziema maiga nepatstāvīga. Gada vidējā temperatūra 7,5 grādi, Jūlijā, kas ir siltākais mēnesis vid. temperatūra ir 16,6 grādi, bet augstākais ir Februāris 0,4 grādi. Tas ir tipski alu klimatam. Bieži miglas. Biezs upju tīkls, garākā upe Gūdeno (158 km), kas atrodas Jitlandes pussalā. Ieplakās daudz nelielu ezeru. Jitlandes rietumos un ziemeļos daudz purvu.

Vairāk kā 3/4 daļas no teritorijas aizņem tīrumi un kultivētās pļavas. Meži aizņem apm. 10% no kopējās teritorijas. Tajos aug skabārži, ozoli, rietumos un ziemeļos stādītās egles, priedes, lapegles. Mežos dzīvo stirnas, brieži, aļņi, lapsas, zaķi, vāveres.

Kopējais skaits ir 5,2 miljoni. Apm. 99 % no iedzīvotāju kopskaita ir dāņi. Dānijā dzīvo arī vācieši, zviedri, nortvēģi, frīzi, farēri, eskimosi (Grenlandē). Galvenā reliģija luterānisms, bet ir arī katoļticīgie.

Visblīvāk apdzīvota Zēlande, kā arī Fīna, mazāk Jitlandes dienvidi, rietumi un ziemeļu daļa. Pilsētas pārsvarā nelielas, tajās dzīvo 2/3 no visa iedzīvotāju kopskaita. 1/4 iedzīvotāju dzīvo Lielajā Kopenhāgenā (galvaspilsēta ar piepilsētām). Tajā dzīvo apm 1,7 milj iedzivotāji. Citas lielākās pilsētas ir Arhusa (277 000 iedz.), Odense (182, 000), Alborga (159,000).

Dānijā valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1953. gada 5.jūnijā. Valsts galva ir karalis (karaliene). Karalis apstiprina valdību, atlaiž parlamentu, ir bruņoto spēku virspavēlnieks un baznīcas galva. Tagad valda Karaliene Margarete II un Princis Henriks. Viņiem ir divi dēli Kroņprincis Frederiks un Princis Joahims.