Dānija: iedzīvotāji, kultūra un vēsture

tūrisma objektiem un kāds Dānijā ir klimats. Centīšos sameklēt pēc iespējas vairāk materiālu par Dāniju, jo vēlos uzzināt ko aizbraucot uz turieni man būtu jāņem līdz un ko es varētu apskatīt Dānijā. Ceru, ka šis referāts man izdosies uzrakstīt labi un ceru, ka uzzināšu arī ko vairāk par Dāniju. Vēlētos arī uzzināt kāds Dānijā ir klimats un cik liela atšķirība klimatam ir starp latviju.

pasaulē. Tās augstākie pakalni pat nesasniedz 200 m vjl. Gandrīz visa valsts teritorija atrodas zemu virs jūras līmeņa; vidējais augstums ir tikai 30m. Vienīgais izņēmums ir 588km2 lielā Bornholmas sala Baltijas jūrā uz austrumiem no Dānijas. Salā slejas klinšaini kalni. Jitlandes rietumu krastu izrobo lagūnas, smilšu strēles un sēres. Dažviet pussalas austrumu krastā sauszemē iestiepjas fjordi. Lielākais ir Limfjords, kas dziļi iespiedies Jitlandes ziemeļrietumu daļā un sazarojies, veidodams iekšējo ūdensceļu sistēmu. Ledus laikmeta beigās Dānijā nogulsnējušies biezi nogulumiežu (morēnas) slāņi. Tajos izveidojušās samērā auglīgas podzolētas augsnes. Tikai piekrastē vērojamas smilšu kāpas, bet Menas salā atrodas apbrīnojami skaistas līdz 100 metrus augstas balta krīta klintis. Ir arī vietējās brūnogles un lignītu. Ziemeļjūras kontinentālajā šelfā kopš 1972 iegūst naftu (krājumi 300 mljt 1980), kopš 1984 – dabas gāzi (200 mld m3). Tomēr enerģētikas bilancē galvenais ir importētās akmeņogles, nafta un naftas produkti. Valstī ir maz derīgo izrakteņu.

Mēnes klints Krīta stāvkrasts pārsniedz 100 metru, Mēnas salas augstākā klints Droningestolenas, kas paceļas 128 m augstumā. Dānijas augstākā virsotne – Idingskovheja kalns (173 m.v.j.l.).

sasniedz 25grādus C)un aukstu, lietainu ziemu, ziemā gandrīz nekad nav sala (gaisa temperatūra – ap 0grādiem C). Vidējā temperatūra ziemā ir par 10grādiem C augstāka nekā citur tādos pašos ģeogrāfiskā platuma grādos. Tā ir siltās golfa straumes ietekme. Straume plūst ziemeļu virzienā garām Dānijas rietumu krastam. Salīdzinājumā ar Skandināvijas pussalu klimats Dānijā ir siltāks, jo jūtama spēcīga jūras un siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme. Gandrīz visur jūtami jūras vēji, kas sevišķi spēcīgi ir vētru laikā. Vēji un viļņi norāda uz pārveidoto krasta līniju, tāpēc cilvēkiem jārēķinās ar šiem dabas spēkiem.

Nīhavas kanāls, Nisumas līcis. Lielākās upes, kas ietek Ziemeļjūrā

– Varde,Gramo, Geiso, Omme.citas upes Skīveo, Storo, Vardeo, Kongeo, Rībeo, Skjerno, Mossē, Vido, Trene, Šleja, Suso. Garākā upe Gūdeno 158 km, Dānijas lielākais ezers – Arresē(40km2).

Gadsimtiem ilgi kultivējot zemi, ir uzlabota tās auglība. Jitlandes

Rietumu daļā pārsvarā velēnu podzolētās augsnes, Austrumos un salās – mežu brūnās, piekrastē – aluviālās augsnes. Audzē – graudaugus (kviešus, miežus, rudzus) un dārzeņus, arī rapsi. Audzē arī augļu kokus, cukurbietes, kartupeļus un linus Daudz mājdzīvnieku: cūkas, kazas, govis, zirgi, aitas, putni. Zivis: vaļi. Dānijā gandrīz nekur nav saglabājusies neskarta daba, jo 65% platību aizņem aramzemes. Aug daudz kadiķu, daudz retu augu starp tiem vairākas orhideju sugas, dažādas putnu sugas.