Dante Aligjēri: 'Dievišķās komēdijas' autors

D. Aligjēri ir dzimis Florencē 1265. gada maijā, cēlies no senas muižnieku dzimtas. Iegūto izglītību viduslaiku skolā jaunais dzejnieks atzina par nepietiekamu un tiecās to papildināt. Dante uzmanīgi pētīja antīko dzejnieku daiļradi, īpašu uzmanību pievēršot Vergīlija darbiem, jo tieši šo dzejnieku Dante izraudzījies par savu ,,vadoni”, pavēlnieku un skolotāju. Jau no pusaudža gadu vecuma viņa aizraušanās bija dzeja, galvenokārt mīlas lirika. Dantes mūza ir bijusi Beatriče Portināre, kuru viņš iepazina 9 gadu vecumā, kad viņai bija 8 gadi. Visu mūžu skaistā florenciete bija viņa dievinātā sieviete, tā bija platoniska mīlestība, kuru dzejnieks baidījās atzīt, taču klusībā pielūdza, Dantes apziņā viņa dzīvoja kā sapnis un ilgas.

Dantes divi darbi, kas pārdzīvojuši gadsimtus, „Jaunā dzīve” („Vita nuova”) un „Dievišķā komēdija” – pastāv kā vērtība mūsdienu kultūrā, kaut gan daļa patiesības ir arī Voltēra kādreiz teiktajos ironiskajos vārdos: „Dante ir tas, ko visi slavē un reti kāds lasa.” Bet vai Danti vien? Dantem ir bijušas plašas, visaptverošas zināšanas antīkajā un sava laika kristīgās pasaules kultūrā un zinātnē.

Pielīdzinot Beatriči jaunavai Marijai un identificējot reliģiozo pielūgsmi ar pasaulīgo mīlestību, Dante Aligjēri jau savā jaunības darbā atteicies no viduslaiku kristīgās ticības dogmām.