Dante "Dievišķā komēdija"

ELLE – sabiezinātas, draudīgas krāsas (sarkanā un melnā),

Dante raksta vīrišķīgā, koncentrētā, enerģiskā valodā, nevairās no rupjiem, zemiem, vulgāriem izteicieniem.

baudkārie griežas elles virpulī (simboliskā nozīmē tas ir viņu kaislību virpulis),

Dantes poēma bija domāta tautai, un viņa to pieņēma. Sevišķa popularitāte bija 19.gs. nacionālās atbrīvošanās gados, kad Danti sāka cildināt kā dzejnieku – trimdinieku, cīnītāju par Itālijas apvienošanu.

Pirmais komentētājs, kurš par Danti lasīja lekcijas, bija Bokačo. Šī iedibinātā tradīcija Itālijā saglabājusies līdz mūsdienām

Dante Aligjeri dzimis 1265.gadā Florencē; viņa dzejas un iedvesmas avots bija mīļotā sieviete, kura mira agrā jaunībā. Kā mākslinieciskais paraugs Dantem kalpo romiešu dzeja un Provansas poēzija, kā arī Boloņā un Parīzē iegūtās zināšanas par filozofiju un teoloģiju. Savu politisko uzskatu dēļ Dante tika padzīts no dzimtenes un dzīvoja kā klejotājs. Viņš miris Ravennā 1321.gadā.

Ceļojot pa elli, šķīstītavu un paradīzi, Dante ceļā sastop dažādus mirušus cilvēkus, ar kuriem viņš veido dialogus par aktuālām teoloģijas, filozofijas un politikas problēmām.