Darba alga Latvijā, tās formas

Dzīves līmenis Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir daudz zemāks. Arī vidējā darba alga nav konkurētspējīga. Iztikas minimums Latvijā atpaliek no strauji augoša inflācijas līmeņa un cilvēkiem ir arvien sarežģītāk apgādāt sevi ar pirmās nepieciešamības precēm.

Minimālā darba alga 2007. gadā palielinājās no 90 uz 120 latiem, bet 2008. gadā uz 160 latiem, tādā veidā nedaudz uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni. Bet arī ar to daļa nav apmierināta. Nepaaugstinot minimālo mēneša darba algu atbilstoši strādājošo iedzīvotāju prasībām, palielinās darbaspēka emigrācija, kas var izraisīt tālākas sekas daudzi Latvijas uzņēmumi var ciest zaudējumus, negūstot pieejamo peļņu darbaspēka trūkuma dēļ. Papildus tam, komersantiem var nākties ieguldīt līdzekļus jaunu darbinieku atrašanai un algošanai. Bez tam tautsaimniecībā kopumā ienākošā naudas plūsma, ko emigranti pārved uz Latviju, arī veicina inflācijas pieaugumu. Paaugstinot minimālo algu, palielināsies ieņēmumi valsts budžetā, jo samazināsies aploksnēs izmaksātās algas daļa, par kuru netiek maksāti nodokļi. Paaugstināta minimālā alga lielākoties uzlabos dzīves līmeni galvenokārt cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Algas Latvijā aug neproporcionāli darba produktivitātei. Būtisks uzdevums ir veicināt produktivitāti – jāstimulē mainīgas pamatalgas, stundu darba samaksa, piemaksas ar produktīvu darbu. Taču arī pārāk straujš algu augums var kaitēt valsts ekonomikai, jo tas sekmētu arī inflācijas līmeņa palielināšanos.

• Laika darba alga darba algas praktiskā forma, kas ārēji slēpj darba algas ārējo ekonomisko būtību kā darbaspēka cenu. Darba ņēmējiem tiek maksāts par paveikto stundās, dienās, nedēļās, mēnešos, gadā. Vienlaicīgi darba algas līmeni neatkarīgi no nostrādātā darba laika ietekmē arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samērs. Bet tomēr laika darba alga ir darbaspēka cena un tirgus ekonomikas kategorija.

• Gabaldarba alga – objektīvs pamats šai darba algas formai ir laika darba alga, kas tiek maksāta par noteikta skaita darba operāciju veikšanu, izstrādājumu izgatavošanu utt. Lai īstenotu šīs algas formas uzskaiti nepieciešams vienības izcenojums. Tātad rodas nepieciešamība darba detalizētai normēšanai, t.i., jānosaka vai nu laika norma konkrētam darbam vai arī izstrādes norma noteiktā laika vienībā, piemēram, stundas darba algas likme.