Darba samaksa un tās uzskaite

Kvalifikācijas darba apjoms ir 50 lpp. un tas satur 6 tabulas, 11 attēlus un 11 pielikumus. Darba izstrādē izmantoti 18 informācijas avoti.

Edgars Katiņš – Work payment and its accounting.

The aim of the qualification paper is to get acquainted with work payment from accounting point of view.

1. to describe the kinds of work payment in enterprises;

2. to get acquainted with legal base of work and its payment;

3. to describe the documentary of accounting work and its payment;

4. to study account about work payment, reports and control..

Work payment is one of the people’s incomes and position of enterprises and organizations payment as well.

The course paper consists of four sections. The first section describes kinds of work payment. The second section deals width the most used laws and regulations connected with work payment. The third section reflects accounting documentation of work payment. The fourth section shows the order of work payment calculation, reports of work payment, accounting of work payment by using computer program Tildes Jumis 2003, information which has to be showed in the annual report and description of inner control system.

The qualification paper includes 50 pages, 6 tables, 11 pictures and 11 supplements. There are used 18 literature sources.

Lai sasniegtu kvalifikācijas darba mērķi, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:

Atbilstīgi vienam no darba atalgojuma principiem, ka samaksai par darbu jāveidojas no divām sastāvdaļām no nemainīgās un mainīgās daļas darba atalgojuma sistēmu vispirms iedala divos summāri nevienlīdzīgos blokos: lielākajā daļā pamatsamaksā, un mazākajā – papildsamaksā.

Pamatsamaksa tā ir darba devēju un darba ņēmēju norunātā, nolīgtā maksa par nostrādāto laiku, saražoto produkciju vai izpildīto darbu atbilstoši noteiktām darba izlietošanas normām. Pamatsamaksu aprēķina pēc tarifu likmēm un to nostiprina darba līgumā. Pamatsamaksas raksturīgākās pazīmes ir garantēta izpeļņa, reglamentācija un kontrole no valsts un sabiedrisko organizāciju (arodbiedrību) puses, regulāra izmaksāšana, turklāt daļu no tās var izmaksāt avansā, t.i., pirms darbu galīgās pabeigšanas.

Papildsamaksa tā ir atzinība par labu darbu, par augstiem darba kvalitatīviem rādītājiem, taupīgu resursu izlietošanu, par atsaucību uzņēmuma organizētajos darba un ārpus darba, kā arī neparedzētos, neplānotos pasākumos. Papildsamaksai nav nevienas no tām pazīmēm, kas piemīt pamatsamaksai. Arī izmaksā papildsamaksu, ja tā ir nopelnīta, tikai pēc rezultāta iegūšanas. Papildsamaksa vienlaikus ar atalgojuma funkciju pilda arī pamudinājuma funkciju censties labāk strādāt, saudzīgāk apieties ar mašīnām, materiāliem, darba laiku, saprasties ar darba biedriem.

Šie trīs kritēriji ir bāze pamatsamaksas sīkākai sadalīšanai darba samaksas formās. [13., 409., 410.]

Laika samaksas atalgojums pienākas par darba laika ilgumu, nesaistot to tieši ar paveikto darbu šajā laikā. Pamatmērvienība atalgojuma aprēķināšanai strādnieku darbā ir stunda. Algu izmaksā maiņas, dienas, nedēļas vai mēnešalgas veidā. Starp izmaksāto atalgojumu un paveikto darbu likumdošanas aktos nav cieši noteiktu sakaru. Tomēr laika samaksa ietver pieņēmumu, ka noteiktā darba laikā jāizpilda noteikts darba apjoms, kas līdzinās t.s. normālai izstrādei pie normālas darba intensitātes. Tā atbilst cilvēku vairākuma caurmēra izstrādei. Tomēr pastāv viens izņēmums, kur sakars starp laika samaksu un darba veikumu ir tiešs un ciešs. Tas ir gadījumos, kad darba funkciju izpildīšanā darba tempu un ritmu nosaka nevis strādnieks, bet mašīna, piemēram, slīdošā lente. Laika samaksu aprēķina, reizinot attiecīgās kategorijas stundas tarifa likmi ar faktiski nostrādāto laiku (stundās). Stundas tarifa likme ir laika samaksas absolūts lielums. [13., 411.]