Darba tiesības

Bez tam darba tiesisko attiecību tiesisko regulējumu nosaka Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību akti, Darba likums (turpmāk – DL), kurš stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā un kura galvenais uzdevums ir nodrošināt visaptverošu darba devēja un darbinieka tiesisko attiecību regulējumu, kā arī saskaņot LR darba likumdošanu ar ES prasībām, Civillikuma (turpmāk – CL) ceturtās daļas „Saistību tiesības” 15. nodaļa „Prasījumi no darba attiecībām” pirmā apakšnodaļa – Darba līgums, u.c. , kā arī citi normatīvie akti, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

Darba tiesību nozare ir ļoti būtiska tiesību nozare. Lai kontrolētu, kā valstī tiek nodrošinātas darba tiesiskās attiecības, darbojās tādas iestādes kā Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI), Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID). Tā kā darba tiesības ir cilvēka pamattiesības, ar šo jautājumu nodarbojas arī Tiesībsarga birojs. Aktuālas problēmas darba tiesībās tiek risinātas ar masu mediju (televīzija, radio, prese) starpniecību. Plašu informāciju darba tiesību jautājumos sniedz dažādi interneta resursi. Par darba tiesībām tiek izdoti dažādi bukleti, informatīvi materiāli.

Referāta izstrādes gaitā izmantotas analītiskā metode un salīdzinošā metode. Pirmajā nodaļā izanalizēts darba līguma jēdziens, priekšmets, līgumslēdzējpuses, salīdzināts darba līgums ar tam radniecīgiem līgumiem, kā arī noskaidrota darba līguma būtība.

Otrajā nodaļā aplūkots, ko nepieciešams darba devējam veikt un ievērot pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas un darba līguma noslēgšanas, tas ir (turpmāk – t.i.), nosacījumus, kas darba devējam jāievēro sastādot darba sludinājumu, novadot ar pretendentu darba interviju, kādus dokumentus darbiniekam pienākums uzrādīt darba devējam darba līguma noslēgšanai. Kā arī kādai jābūt līguma formai un kādas obligātās sastāvdaļas, atbilstoši DL prasībām, jāietver līgumā. Bez tam apskatītas dažas iespējamās papildus sastāvdaļas, par kādās puses var vienoties slēdzot darba līgumu.

Nobeigumā autore sniedz secinājumus, kādi gūti darba gaitā, kā arī bilst par priekšlikumiem, kas autorei radušies izstrādājot kvalifikācijas darbu.1. DARBA LĪGUMA JĒDZIENS, TĀ BŪTĪBA

nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus, veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

28. panta (3) daļa paredz, ka darba līgumam piemērojami CL noteikumi, ciktāl šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi. Darba tiesiskās attiecības reglamentē ne tikai DL, bet arī CL. CL 15. nodaļas „Prasījumi no darba attiecībām” apakšnodaļa „Darba līgums” apstiprina darba līguma piederību pie civiltiesiskajiem līgumiem. Atbilstoši CL 2178. pantam, ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību. DL 28. panta (3) daļa paredz situācijas, kad DL var nonākt pretrunā CL. Tomēr jāņem vērā, ka darba attiecībās DL ir speciālais likums, līdz ar to tam ir dodama priekšroka. Uz CL jāvērš uzmanība tajos gadījumos, kad DL neatradīsies attiecīgā norma, jo CL ir bagāts ar vispārīgāku principu normām, kas piemērojamas ne tikai darba, bet arī citu līgumu gadījumos.