Darba tirgus būvniecības nozarē

Lielākoties jaunieši izglītību izvēlas saistībā ar iespējām darba tirgū, ar iespējamo nākotnes darba atalgojumu un neapšaubāmi ar to, cik šī izglītība ir pieprasīta no darba devēju puses.

2005.gadā tika saražota produkcija vai sniegti pakalpojumi par 11761.9 milj. latu. Lielāko ieguldījumu daļu deva rūpniecība (34%) un tirdzniecība (20%). Šīm nozarēm sekoja būvniecība (16%) un transports, glabāšana, sakari (16%), komercpakalpojumi (12%) un viesnīcas un restorāni (2%). [3]

Uzņēmumu skaits sadalījumā pa darbības veidiem un pēc nodarbināto skaita

(% no kopējā skaita attiecīgajā darbības veidā) 2005.g.

Ar celtniecības nozari saistītie speciālisti ir ļoti pieprasīti darba tirgū, tādēļ nepieciešams pievērst uzmanību izglītības iespējām Latvijā šajā jomā, kas ļautu iedzīvotājiem apgūt ar celtniecību saistītos darbus profesionālā līmenī. Tas veicinātu šīs nozares attīstību un ļautu iegūt izglītotu darbaspēku.

Aizkraukles arodvidusskola Būvdarbi Apdares darbu strādnieks 3 gadi

Apguldnes arodvidusskola Apdares darbi Apdares darbu strādnieks 3 gadi

Ogres arodģimnāzija Būvelementu izgatavošana Būvgalnieks namdaris 3 gadi

Viesītes arodvidusskola Būvdarbi Apdares darbu strādnieks 3 gadi

Šādi pētījumi apliecina to, ka celtniecības nozarē trūkst kvalificētu darbinieku, jo daudzi ir jaunieši, kas strādā tikai vasaras sezonā, un daudzi ir ar šo nozari saistītu izglītību neieguvuši strādnieki.

Uzņēmējiem arī ir savs viedoklis. Dabūt labus darbiniekus celtniecības uzņēmumiem ir liela problēma. Pieņemot darbā jaunus un spēcīgus strādniekus nākas secināt, ka viņiem ir pārāk maz saprašanas par celtniecības procesu un instrumentiem. Taču ar vecāka gada gājuma darbiniekiem ir citas problēmas, piemēram, regulāra alkohola lietošana. [7] Līdz ar to darba tirgus nav stabils, darbaspēks mainās, kam sekas varētu būt arī darba kvalitātes zudums un darbaspēka trūkums, tādēļ izglītības iestādēm, kas saistītas ar izglītības sniegšanu celtniecības jomā, vajadzētu apsvērt variantus, kā efektīvāk piesaistīt jauniešus šīm specialitātēm.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, daudzi mūsu valsts pilsoņi dodas uz ārzemēm labākos peļņas meklējumos, un tā ir pamatota rīcība, jo Latvijā algas ir Eiropas Savienības sviestmaizes vērtībā. Ar sabiedrības nevēlēšanos strādāt par tik zemēm algām un iespēju pelnīt ārzemēs rodas jaunā un spēcīgā darbaspēka zudums valstī.

Ja Latvijā ekonomikas attīstībai vajadzīgā darbaspēka trūkst, savukārt imigrācijas politika ir pārāk sarežģīta, sāk zelt nelegālā nodarbinātība: ar "aplokšņu” algām, ar nelegālo imigrantu skaita palielināšanos. Publiskotie dati pierāda, ka būvniecības nozarē ir ap 40 % nelegālo strādnieku, kas, nemaksāto nodokļu dēļ, valstij rada zaudējumus 100 miljonu latu apmērā. Īpaši daudz šādu darbinieku rosās privātmāju objektos un ciematos. [8]