Darba vides iekšējā uzraudzība

• darba vidi izveidot tā, lai izvairīties no darba vides riska ( piem. neizveidota ventilācija )

• darbu pielāgo indivīdam (piem. piemērotu krēslu )

• darba vides riska cēloņu novērtēšana ( piem. troksnis)

• ņemt vērā tehnikas , medicīnas, higiēnas attīstību ( piem. nopirkt jaunāku datoru)

• saskaņotas un visaptverošas darba aizsardzības pasākumu sistēmas izveidošana:

• dot priekšroku kolektīviem darba aizsardzības līdzekļiem salīdzinājumā ar individuālajiem (piem. putekļi: individuālajā respirators, kolektīvajā ventilators. )

• nodarbināto instruktāžu un apmācības veikšanu darba aizsardzības jomā.

• sadarboties ar uzticības personu un darba personu.

Šīs sistēmas uzdevums ir novērst iespējamu nodarīt kaitējumu darba drošībai vai nodarbināto veselība. Pirmais solis šīs problēmas risināšnā ir konkrētu darba aizsardzības un drošības pasākumu izstrādāšana.

Pie riska faktoriem pieder viss, kas veido jēdzienu „darba vide „.Viss, kas atrodas apkārt darbiniekam viņa pienākumu izpildes procesā: apgaismojums, trokšņa pakāpe, gaisa piesārņojums, telpu ventilācija, mēbeļu drošība, darba režīms, riski no ugunsdrošības viedokļa. Darba aizsardzības likumā pēc darba vides riska faktoru novērtēšanas darba devējam uzdots sastādīt konkrētu plānu ražošanas vides , risku samazināšanai vai novēršanai.

ražošanas atkritumi( vielu vai produktu ieelpošana, nejauša norīšana, saskare ar ādu darba procesā un citi)

mikroorganismi, bakterioloģiskie preparāti u. C.( darbs, kas saistīts ar baktēriju, vīrusu, sēnīšu, parazītu klātbūtni vai to izdalīšanos)

Kas jānovērtē, lai noteiktu, vai pastāv risks nodarbināto drošībai un veselībai? Jānovērtē nepieciešamā platība, trokšņa līmenis, vibrācijas intensitāte, dienasgaismas pietiekamība, temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, starojuma deva, smaguma svars, pacelšana augstumā, darbs tupot, darbs naktī, darbs maiņās, neplānots virsstundu darbs, darba maiņa ilgums, steigas ilgums, darbs grupā vai vienatnē, vai darbs ir monotons, nelaimes gadījumu un vardarbības riski, vielu vai produktu absorbēšanas iespējas caur elpošanas orgāniem, vielu vai produktu absorbēšanas iespējas caur, tieša saskare ar bioloģiskiem aģentiem, darbarīku tehniskais stāvoklis, darbarīku atbilstība izpildāmam darbam u. C.

Darba vides riska faktoru novērtēšana ir precīzi jāatšķir no darba analīzes. Darba analīze paredz vispusīgu pieeju jautājumam un pievērš uzmanību visa veida darba apstākļu uzlabojumam, ietverot dažādus aspektus un dažādus specifiskus mērķus, piemēram, uzlabot veicamā darba kvalitāti un efektivitāti, vienkāršot uzdevumus utt. Savukārt darba vides riska novērtēšana ir saistīta ar darbā nodarīto kaitējumu novēršanu un samazināšanu.

• Darbības sfēra, darba vietas, darba uzdevumi un novērtēšanai nepieciešamā iedziļināšanās pakāpe;

 Nosaka tās darba vietas, kurās pastāv darba vides risks un kur jāveic darba aizsardzības pasākumi;

Riska novērtēšanas metodika ir atkarīga no iekārtām, procesiem un novērtēšanas konkrētiem mērķiem. Sākumā vienmēr ir ieteicams

Novērtēšanu vislabāk sākt ar dokumentu izpēti un agrāk darbā nodarīto kaitējumu analīzi. Svarīga ir arī noteikumu un normu, iekārtu ražotāju lietošanas un tehniskās apkopes instrukciju, esošo darba procedūru un pareizas tehnoloģijas ievērošanas utt. Salīdzinošā analīze un pārbaude.