Evolūcijas teorijas
1859. gadā angļu dabaszinātnieks Čārlzs Darvins publicēja grāmatu „Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā jeb pielāgotāko saglabāšanās cīņā par eksistenci” (The Origin Of Species). Šajā darbā Darvins izklāstīja savu evolūcijas teoriju, pamatojot to ar zinātniskiem faktiem. Darvina viens no pirmajiem secinājumiem bija, ka dzīvās būtnes spēj radīt ļoti daudz pēcnācēju, no kuriem daudzi aiziet bojā barības trūkuma dēļ. Šis process ir dabīgā izlase jeb cīņa par eksistenci- izdzīvo stiprākais.
Pēc Darvina teorijas dabīgo izlasi ietekmē arī iedzimtība. Šī teorija atklāj arī to, ka sugas cēlušās no kopēja senča, bet kādreiz izmirušas sugas nekad neradīsies no jauna.
Mūsdienās sastopamas visdažādākās teorijas par cilvēka rašanos. Vienu no populārākajām, jau iepriekš minēto Darvina teoriju, apstrīd Dievišķā teorija, kas neatzīst nekādus citus pieņēmumus par cilvēka izcelsmi. Dievišķās teorijas piekritēji uzskata, ka cilvēku radījis Dievs un Bībele ir tā apliecinājums. Bībelē teikts: Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. (Pirmā Mozus gr. 1:1)
Jēzus teica: “Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis- vīrieti un sievieti. (Marka evaņģēlijs 10:6).
Pastāv arī dažādas kosmiskās teorijas, kas vēsta, ka cilvēku no pērtiķa izveidojuši citplanētieši- šo teoriju propagandējis šveiciešu zinātnieks Ēriks fon Denikens. Viņš uzskata, ka citplanētieši radījuši cilvēku, bet pirms devušies atpakaļ uz savu planētu, atstājuši norādījumus cilvēcei. Viens no šādiem norādījumiem ir Bībelē minētie baušļi. Vēl viens pierādījums šai teorijai atrodas Dienvidamerikā- Naskas plakankalnē izveidoti zīmējumi kosmiskā projekcijā. Tajos attēloti putni, zirnekļi, ceļi u.c. Vēl divi pierādījumi par labu kosmiskajai teorijai ir kāda acteku vadoņa kapa vieta, kas pārsegta ar plāksnēm, uz kā attēlota kosmiskā kuģa kabīne, kā arī acteku kalendārs, kas līdz pat mūsdienām uzskatāms par precīzāko kalendāru pasaulē. Interesanti, ka actekiem nebija attīstīta ne matemātiskā, nedz tehniskā domāšana.
Citas kosmiskās teorijas vēsta, ka cilvēks radies zinātniska eksperimenta rezultātā vai ka pērtiķus pirms vairākiem miljoniem gadu apstarojis kādas jaunas zvaigznes uzliesmojums, kā rezultātā tie zaudējuši apmatojumu.
Versijas ir dažādas, bet man vispieņemamākā tomēr ir Čārlza Darvina teorija, jo ar zinātnisko pētījumu palīdzību ir pierādīts, ka liela daļa no Darvina atklātā ir patiesība. Atbalstot šo versiju, jāņem vērā, ka laikā, kad dzīvoja Darvins, tehnoloģijas nebija tik attīstītas kā mūsdienās, tādēļ daļa no zinātnieka izstrādātās teorijas pašsaprotami balstījās uz pieņēmumiem un minējumiem. Jāatzīst, ka Darvina teorijas pamats ir zinātniski atzīts arī mūsdienās, bet neskaidrības un neprecizitātes zinātnieki pēta vēl joprojām.
Kādēļ nepiekrītu Dievišķajai teorijai, kādēļ arī kosmiskās teorijas man šķiet nepieņemamas? Pirmkārt, es neticu Dievam. Ja pastāvētu tik milzīgs un varens taisnīguma iemiesojums, tad pasaulē nebūtu tik daudz netaisnību. Katru dienu no slimībām, bada, terorisma u.c. mirst nevainīgi cilvēki, starp kuriem, ļoti iespējams, ir arī ticīgie. Karos un nemieros tikušas iznīcinātas pat veselas tautas. Kur tādos brīžos ir Dievs? Dieva nav.
Runājot par citplanētiešiem, „aculiecinieki” apgalvo, „viesi no Visuma” ir mazi zaļi cilvēciņi. Ja tie ir zaļi, tas nozīmē, ka uz planētas, kur tie dzīvo ir sastopams hlorofils, kas nav iespējams, jo tad ir jābūt arī skābeklim. Visumā skābekļa nav, tātad nav arī zaļu cilvēciņu.
