Datora izpratnes līmenis jauniešu vidū: pētījuma rezultāti

Ir pieņemts, ka dators, galvenokārt, tiek izmantots darbā un darbam( tiem, kuri strādā), vai mājās atpūtai. Turklāt visticamāk,. Ka lielākā daļa uzskata, ka viņu datora izpratnes līmenis ir zemāks par vidējo, jo abos gadījumos datora izmantošana notiek šaurā – konkrētā jomā(teksta redaktori, elektroniskās tabulas un spēles).

Dotā pētījuma uzdevumos tiek iekļauti jelgavas jūzeru profesionālā līmeņa noteikšana datoru un datortehnoloģiju izmantošanā darbā, sadzīvē un brīvajā laikā.

o Sniegt kvalitatīvu vērtējumu savstarpējām attiecībām cilvēks dators;

o Noteikt, kādas ir aptaujāto cilvēku domas par datora ietekmi uz cilvēku;

o Noskaidrot domas par datortehnoloģiju attīstību XXI gadsimtā.

2. Jaunieši jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem

4. Datora izpratne – prasme izmantot skaitļojamās tehnikas līdzekļus, informātikas pamatu un informatīvo tehnoloģiju nozīmes cilvēku dzīvē izpratne. Latvijas valsts skolās skolēni apgūst priekšmetu ”Informātika un tās tehnoloģijas”.

Aptaujā piedalījās Jelgavas pilsētas jaunieši vecumā no 18 – 25 gadiem, kuru vidū bija arī LLU studenti – 78 %. Attiecīgais vecumposms tika izvēlēts, galvenokārt, tāpēc, ka bija interesanti analizēt un izpētīt, kā straujas pārmaiņas (ko ietekmējis zinātnes un tehnikas progress), kas notikušas pēdējo 20 gadu laikā, ietekmē to cilvēku viedokļus un uzskatus, kas tikko iegāja piaugušo dzīves ritmā. Pēc veiktās analīzes ir jāsaka, ka gandrīz visiem respondentiem ir laba pieredze un iemaņas darbā ar datoru. Raksturīgs arī ir tas, ka datoram ir liela loma arī jauniešu ikdienu dzīvē, pamatā, to izmanto kā palīgierīci dažādu darbu realizēšanai.

Viens no šī pētījuma mērķiem bija apzināt respondentu datorlietošanas prasmes un pieredzi.

No visiem respondentiem pamatiemaņas darbā ar datoru bija 95%, bet 5% respondentu atbildēja, ka viņiem šādu prasmju nav vai arī tās nav pietiekošas (sk. 1. attēlu). Tas liecina, ka, gandrīz visiem jauniešiem ir labas iemaņas darbā ar datoru, tādējādi varētu secināt, ka viņi nav pakļauti digitālās atstumtības riskam, kas, manuprāt, ir vērtējams visai pozitīvi.

Lai noskaidrotu Jelgavas pilsētas jauniešu datorlietošanas pieredzes līmeni, tika uzdots jautājums „Cik sen Jūs lietojat datoru?”(sk. 2. attēlu). Atbildes tika sadalīti sekojošā veidā: vispopulārākā atbilde jauniesu vidū bija – no 5 līdz 10 gadiem, tā ir atbildējuši 65% aptaujāto; 25 % atbildēja, ka viņi lieto datoru jau pietiekoši ilgu laiku – vairak nekā 10 gadus; pārējie respondenti – 10% – no 2 līdz 5 gadiem. Kā mēs varam secināt, vecumposms, kurā meklējami datorlietošanas aizsākumi aptaujātiem jauniešiem ir 8 – 16 g. Šo faktu var novērtēt gan pozitīvi, gan negatīvi, pozitīvs ir tas – ka cilvēku jau agrā vecumā iepazinās ar digitālām tehnoloģijam, kas palīdz viņiem iet līdzi šo tehnoloģiju attīstības tendencēm., savukārt, negatīvais ir tas, ka šajā vecumā notiek ļoti straujš jauniešu socializācijas ceļš un tās varētu provocēt socializācijas problēmu veidošanās.