Datoratkarība: kāpēc tā rodas un kā cīnīties

Kārtību mājās nosaka vecāki, nevis bērns. Augām dienām pie datora visi mūsu klasēpavada tie bērni, kuru vecāki to akceptē. Bērns saka tā dara. Bet vai tad klases kārtība nosaka mājas kārtību? Un kas ir ko citi vēlas? ko tu pats vēlies, vai svarīgāk

Robežu nosakām mēs paši. Ja visi čato un spēlē datorspēles un vecāki akceptē, ka viņu bērns arī dara to pašu, tad viņš to arī darīs un kļūs par datoratkarīgo.

Manos skolas gados bija televizora bums, kas nāca iekšā kā “šausmas”, līdzīgi kā tagad datorbums. Atceros, mums mājās nebija šī televizora, bet manā klasē daudziem bērniem bija. Ja gribēju skatīties televizoru, gāju pie kaimiņiem. Taču es drīkstēju iet skatīties televizoru tikai tad, kad biju paveikusi mājas darbus, izmācījusies, un tas bija noteikts, limitēts laiks, kuru vecāki man atļāva pavadīt pie televizora. Tāpēc arī šodien man televizors neinteresē, jo mana dzīve ir interesanta pati par sevi. Par to es saku paldies savam tēvam, kurš man iemācīja nemīlēt televizoru un prata parādīt, ka dzīve ir bezgala interesanta citos veidos.

Televizors mūsu mājās maksimāli ilgi netika ienests. Tēvs teica: “Nekā laba no viņa nebūs.” Mans tēvs bija vieds cilvēks un ierādīja man citas zinības. Jā, atzīšos, toreiz biju ļoti dusmīga uz tēvu, bet viņš teica: “Nē, meitiņ, es esmu tavs tēvs un tev būs mani klausīt!” Tas ir tas, ko es uzskatu par audzināšanu.

kāpēc citiem ir, bet man nav! Tā ir šantāža noŠodien bērni protestē bērna puses, bērns “pērk” vecākus. Ja uzvaru gūst bērna kaprīzes, tad vecāki nav bērnam autoritāte.

Ja vecākiem būtu kontakts ar bērniem un viņi bērniem būtu autoritāte, tad vecāku teikto, pat tad, ja tas ir nepatīkams, bērns respektētu. Bet vecākiem ir bail saviem bērniem neizdabāt.

Skolās jau no pirmajām klasītēm bērnu mudina apgūt datorzinības. Kurā brīdī dators no darbarīka kļūst par nelaimi?

Vecākiem ir jānosaka mājas kārtība un jālimitē, cik stundas bērns pavadīs pie datora. Ir jāraugās, vai bērns bez datora dara arī ko citu.

Dators ir fantastiska jaunā tehnoloģija, kur var gūt informāciju, ar kuru ir viegla komunicēšanās un arī iespēja par velti sūtīt īsziņas. Tas ir brīnišķīgi! Nav runa, ka to nevajadzētu izmantot, bet dzīvot kā vai bērnstumsonim zaru būdā. Bet ir svarīgi atšķirt, kas ko nosaka ievēro mājas kārtību un vecāku likumus. Vecākiem ir jāsaredz, vai pie datora pavadītais laiks ir samērīgs ar citām nodarbēm paredzēto laiku un vai bērns tiek galā ar saviem pienākumiem.

Es neuzņemšos atbildību noteikt, cik stundas bērnam pieļaujams atrasties pie datora. Tas ir jāsabalansē ar bērna dienaskārtību. Ja mans bērns visu nedēļu ir lieliski mācījies, sportojis, gājis uz kino, ticies ar draugiem un viņam ir bijusi ļoti ražīga nedēļa, un viņš pie taddatora tikpat kā nav piesēdies, un ir svētdiena, ārā līst lietus, lai viņš sēž tās 6 stundas pie datora!