Datormonitori: ekrāni un tehnoloģijas

Eksistē dažādi monitoru iedalījumi pēc to parametriem, piemēram, pēc videoadaptera, ekrāna izmēra u.c. Taču būtiskākais ir iedalījums pēc krāsu izmantošanas iespējām un izmantojamā ekrāna veida. Vispirms monitorus var iedalīt pēc krāsu izmantošanas iespējām. Pastāv krāsainie monitori, kuros var realizēt vairāk kā divus dažādus krāsu toņus jeb krāsas. Pie šim monitoriem pieder analogmonitors, kas spēj attēlot noteiktas krāsas spilgtuma pakāpi no visspilgtākā līdz pilnīgai krāsas izslēgšanai no attēla un RGB jeb sarkanzaļzilie monitori, kas izmanto minētās 3 pamatkrāsas un to toņus attēla veidošanai. Monohromatiskie jeb vienkrāsas monitori ir monitori, kuriem ir viena fona un viena aktīvā krāsa. Šādus monitorus parasti izmanto strādājot ar teksta informāciju, jo tiem ir augsta izšķirtspēja (ievērojamāki augstāka par krāsu monitoriem). Īpaši monohromatiskā veida monitori ir papīrbaltie monitors, kurus izmanto teksta apstrādei izdevniecībās, jo šis augstas kvalitātes vienkrāsas monitors attēlo melnu tekstu uz balta fona un attēls izskatās līdzīgs drukātai lappuse. Ar personālo datoru vairāk ir saistīti monitoru, kas atšķiras pēc izmantojamā ekrāna veida. Pastāv CRT (Cathode ray tube) elektronu staru lampu monitori, kura uzbūve ir līdzīga parastajam televizoram un LCD (Liquid crystal display) šķidro kristālu monitori, kas uzbūves ziņā ievērojami atšķiras no CRT. Gan LCD gan CRT monitoriem ir savas priekšrocības un trūkumi.