Datortehnikas vēsture

Kalkulācija bija vajadzīga no pašiem pirmssākumiem gan personas, gan grupveidīgajiem norēķiniem. Parasti izmantoja standartizētas vērtības. Kā piemēram cilvēks aizstāja aitas ar akmentiņiem un pamatoperācijas (saskaitīšana un atņemšana) tika izdarītas pieliekot vai atņemot akmentiņus. Lielu poularitāti ieguva abaci skaitļošanas ierīce, kura ar vienkāršu objektu palīdzību ļāva izdarīt matemātiskos aprēķinus. Dažreiz tai bija arī diskas forma, pat ar zīmēm , bet daudzi cilvēki nesaprata šo zīmju (skaitļu) nozīmi.

Tikai kad artitmētiskie procesi kļuva sarežģītāki un abstraktāki ,un skaitļu kopas lielākas , atīstījās saskaitīšana ar skaitļiem, jo radās iespēja tos pirakstīt uz papirusa vai māla plāksnītēm. Kaukulācija kļuva par manipulāciju ar simboliem.

Datora biti, daļas un arī programmatūra nāk no visiem gadsimtiem, katrs no tiem deva mazu daļiņu datortehnikas (turpmāk tekstā – DT) attīstība. Kāds cilvēks ko ielgu laiku netcerējās bija Mukhammad ibn Musa Al'Khowarizmi , Taškentas klerks, kurš aprakstīja grāmatā darbības ar skaitļiem un deva tai modernu vārdu – ALGORITMS.

1612 Džons Napiers pirmais uzrakstīja pirmo paskaidrojumu par decimālskaitļu izmantošanu, kuri tika izgudroti Nīderlandē, kā arī izgudroja vairākas formulas un skaitļošanas mašīnas , kuru galvenā funkcija bija palīdzēt pie reizināšanas. Lai gan pats pirmais kalkulators reizināšanai bija šaha galds.

1622 Viljams Aughtreds izgatavoja logoritmisko lineālu, kas kalpoja kā galvenais darbarīks 19 un 20 (sākuma) gadsimtu inžinieriem. Ar precizitāti līdz 3 skaitļiem, logoritmiskais lineāls bija pirmā mehāniski tehniskā aprēķinu ierīce,kas sniedz tik lielu precizitāti situācijām kurām vajadzēja šādus aprēķinus. Attēlā parādīts 1880 cilindriskais logoritmiskais lineāls ar precizitāt līdz 4 skaitļiem aiz komata un garumu 220 collas (5,588 m).

1623 Viljams Šikards radīja skaitļošanas mašīnu,kuras uzbūve balstījās uz Napiera logoritmiskā lineāla algoritmiem. Mašīna ļāva viegli sareizināt daudzciparu skaitļus. Tomēr neviena no Šikarda mašīnām nav saglabājušās un tāpēc pirmradītāja gods tika atdots Blēzam Paskālam.

1642 Blēzs Paskāls rada skitīšanas mašīnu kura ir spējīga ātri manipulēt ar skaitļim (reizināt , saskaitīt un reizināt). Šī mašīnai tika dots vārds Paskalīna. Viņai neradās plašs pielietojums un tās saimnieki to turēja dzīvojamajās istabās nevis kantoros, lai uzturētu sarunas. Šī bija pirmā mašīna ar izteiktu klaviatūru.

1800 Žozefs Marija Žakards izgudroja koda karti, kas spēja darbināt rupnīcas mašīnas, tas izraisīja plašus protestus, jo cilvēki nebija apmierināti ar to, ka cilvēku darbs tiek aizstāts ar mašīnu.

1822 Čārls Bebidžš atklāj ka daudzas kartes un aprēķini – jūras, militārie un saimnieciskie – ir ar kļūdām un tas izraisa zaudējumus un pat cilvēku bojāeju. Viņš sāka būvēt Atšķirību mašīnu. Viņš griezās pēc palīdzības Anglijas valdībā un tā sniedza palīdzību, tas iespējams bija pirmā palīdzība datortehnikas attīstībai vēsturē. Vēlāk līdzīgu palīdzību sniedz arī ASV valdība ENIAC projektam Pensilvānijas Universitātē.