Datoru tipi

Skaitīkļi, kurus izmantoja jau pirms diviem tūkstošiem gadu sāka izmantot senajā Babilonijā un Ķīnā.Eiropā tie parādījās apmēram pirms 1500 gadiem.Skaitīkļi tiek izmantoti vēl mūsdienās.

Logaritmu lineāls tika izgudrots 17.gadsimta trīsdesmito gadu sākumā.To savā darbā izmantoja inženieri un zinātnieki vēl 20. gadsimta pirmajā pusē.

Analītiskās mašīnas projektu 1833.gadā izstrādāja angļu matemātiķis Čārlzs Bebidžs.Atbilstoši projektam mašīnai bija jāsatur vadības,aritmētiskā un atmiņas ierīce.Vadību bija paredzēts veikt ar perfokartēm no speciāla papīra izgatavotām kartītēm,kurās caurumu formā kodētas vadības komandas.Projekts netika realizēts,jo mašīnu gatavoja no koka detaļām,kuras nepārtraukti bojāja ķirmji.Šī vēstures fakta dēļ ir radies termins debugging “ķirmju izdzīšana”jeb kļūdu novēršana programmās.

Pirmais elektroniskais dators tika iedarbināts 1945.gadā.Tā nosaukums bija ENIAC, un tas saturēja 18 000 elektronlampu.Skaitļotājs aizņēma 70 m² lielu platību, patērēja 150 kW jaudas un svēra 30 tonnas. Tā darbības ātrumu raksturo šādi skaitļi: 5000 saskaitīšanas darbību vai 360 reizināšanas vai 170 dalīšanas darbību sekundē.Skaitļotāja atmiņā varēja uzglabāt nedaudz vairāk par 300 skaitļiem.

Laikā no 1950. Līdz 1980.gadam datorus galvenokārt izmantoja lielās organizācijās un tie tika novietoti tā dēvētajos skaitļošanas centros.Datoru izmantošanu nodrošināja speciāli apmācīti cilvēki.Datortehnikas attīstību galvenokārt noteica informācijas apstrādes elementu – procesoru izgatavošanas tehnoloģija, un ir pieņemts izdalīt t.s. datoru paaudzes.

Pirmā paaudze: tās elektronisko skaitļotāju (1946 – 1960) rūpnieciskā ražošana sākās 50. gadu sakumā. Šīs paaudzes skaitļotāju galvenie elementi bija ar samērā lieliem izmēriem – vakuuma, elektrolampas, rezistori, kondensatori, transformatori. Operatīvās atmiņas ietilpība nepārsniedza dažus tūkstošus skaitļu vai komandu, darbības ātrums arī bija no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem darbību sekundē.

Otrā paaudze: Pāreja uz tranzistoru un iespiesto elektronisko shēmu izmantošanu. Šīs paaudzes skaitļotāji (1955 – 1965) bija daudz mazāki, tie kļuva daudz drošāki darbā un patērēja ievērojami mazāk elektroenerģijas. Ātrums pieauga līdz vienam miljonam darbību sekundē. Šīs paaudzes skaitļotājiem sāka plaši lietot programmēšanas valodas. Tas ievērojami atviegloja un paātrināja darbu ar tiem.

Trešā paaudze: tās skaitļotāju (1965 – 1975) galvenais elements ir integrālā shēma. Katra no tām veic to pašu darbu, ko daudzi tūkstoši rezistoru, kondensatoru utt., tomēr tās izmēri ir nelieli. Darbības ātrums – līdz 10 miljoniem darbību sekundē. Šīs paaudzes skaitļotājiem strauji tika pilnveidotas ierīces, ar kurām ievada un izvada informāciju. Samazinās enerģijas patēriņš.

Ceturtā paaudze: tās elektronisko skaitļotāju (9175.g. līdz mūsdienām) galvenais elements ir lielā integrālā shēma, kurā var būt miljoniem rezistoru, tranzistoru, kondensatoru u.c. elementu vienā nelielā kristālā. Strauji palielinās darbības ātrums un operatīvās atmiņas apjoms, samazinās lielums.

1976. gadā tiek radīts dators Apple I, taču tā popularitāte ir neliela.

1977. gadā parādās datori Apple II un Commodore PET, kas izmanto Z80 tehnoloģiju – mājas datoru senci. Pieaug Apple popularitāte.