Datoru un datortīklu drošība

Informācija nekad neparādās "tīrā veidā", tā vienmēr ir kaut kā kodēta. Vienu un to pašu informāciju var pasniegt dažādos veidos. Skolēnu skaitu klasē var attēlot gan ar zīmējumu, gan uzrakstot ar vārdiem, gan skaitliski. Šajā gadījumā mainās tikai informācijas pasniegšanas veids, bet nemainās pati informācija. Tomēr nevajadzētu domāt, ka informācijas pasniegšanas(kodēšanas) veids ir mazsvarīgs vai otršķirīgs. Parasti informācijas kodēšanai tiek izraudzīts kāds nosacītu zīmju vai simbolu kopums, ko sauksim par alfabētu. Ziņojums tiek pārraidīts, izmantojot šo simbolu virknes.

Arī tulkošanu no angļu valodas uz latviešu valodu nosacīti varētu saukt par kodēšanu. Viena veida koda pārvēršana citu veidu kodos nepieciešama, lai ziņojumi būtu ērti pierakstāmi un pārraidāmi un lai aparatūra kļūtu vienkāršāka.

Tā kā dators nesaprot cilvēku valodu (vai jebkuru citu neciparisku informācijas formu), tad, lai dators būtu spējīgs šādu informāciju saprast, tā ir jākodē. Kodēšanu jeb modulēšanu nedrīkst sajaukt ar šifrēšanu. Šifrēšanas nolūks ir padarīt ziņojumu nesaprotamu personām, kas nezina šifra atslēgu jeb paroli, un tās nevarētu saprast informācijas saturu. Turpretim kodēšanas nolūks nepavisam nav kaut ko padarīt slepenu.

Jebkura tehniskā ierīcē ir viegli realizēt divus atsevišķus stāvokļus: ieslēgts izslēgts, strāva plūst – neplūst, lampiņa deg – nedeg u. tml. Tāpēc jebkurā tehniskā ierīcē informāciju kodē, izmantojot divus atšķirīgus signālus jeb bināro kodēšanu. Tā ir visprimitīvākā informācijas kodēšanas metode. Skaitļotājs uzglabā un apstrādā informāciju, kas sastāv no divu veidu elektrisko signālu kombinācijām: šos signālus tiek pieņemts apzīmēt ar cipariem 0 un 1, kurus sauc par binārcipariem. Šādi kodēta informācija sastāv no divu zīmju virknēm. Jebkuru digitālu informāciju, tai skaitā digitāli kodētu skaņu, attēlus vai tekstu, var pārvērst binārā formā. Saprotams, ka šādā veidā mazas detaļas trūkums pilnīgi izmanīs visu informāciju, tātad par tās drošību ir jārūpējas ar visiem līdzekļiem, kas ir pieejami.2. Datu drošība

Ar katru gadu pieaug datorsistēmu sarežģītība un datu apjoms. Tāpēc ir neizbēgami jāsaskaras ar problēmu, kā šo datorsistēmu uzturēt kārtībā, kā nodrošināt tas adekvātu darbību. Jebkura datorsistēma balstās uz vairākiem pamatelementiem: datortehnika un firmas, kas to piegādā, programnodrošinājums un firmas, kas to izstrādā, cilvēki, kuri šo datorsistēmu apkalpo un lieto. Datorsistēmas lietotājam parasti neinteresē, kā sistēma darbojas, bet viņam ir būtiski, lai tā spētu nodrošināt šādu prasību izpildi:

Aplūkojot datorsistēmu fizisko drošību, var izšķirt vairākas drošības sastāvdaļas.

Datorsistēmu fiziskās drošības aspektu ir ļoti daudz. Parasti tiek izstrādāti noteikti normatīvie dokumenti, kas reglamentē šīs prasības gan attiecībā uz pašiem datoriem, gan attiecībā uz to vidi, kur datori tiek novietoti.2.1. Datora fiziskā drošība

Kā jau iepriekš minēts, datora kopīgais drošums ir atkarīgs no tā sastāvdaļu drošības. Var sākt ar datora galvenā elementa – procesora – drošību. No kā tā ir atkarīga?