Datu aizsardzības problēmas

Var nepiekrist A. Koana Doila varonim Šerlokam Holmsam, kurš reiz teicis: “Noskaidrojot, ka simboli aizvieto burtus un pielietojot likumus, kas ir vienādi visām slepenajām rakstībām, atrisinājums bija vienkāršs”

Mūsdienās debates par kriptogrāfijas lietderīgumu, galvenokārt notiek par Interneta vienotību, taču neizbēgami tās ir nonākušas arī pie debatēm par acīmredzamu pasaules drošības dienestu nespēju tikt līdzi pieaugošajam kriptogrāfijas produktu daudzumam, kas orientēti uz privāto sektoru. Pat ASV kriptogrāfijas izplatība ir novedusi valdību tik tālu, ka, lai nodrošinātu savu drošības dienestu pietiekamu darbību, tā spiesta piedāvāt tā saucamos Clipper čipsus valstī ražotajiem produktiem un ārzemēs ražotajai programmatūrai noteikt atslēgas garuma ierobežojumu. Tas viss pakļauj riskam tādas nozares kā e pasts un elektronisko komerciju.

• Uzņēmumi spēj aizsargāt savu informāciju ar apziņu, ka tā paliks slēpta citu acīm.

• Uzņēmumi var ātrāk attīstīt produktus, pateicoties mūsdienu datu pārraides tehnoloģijām.

Kriptogrāfija kā līdzeklis, lai nodrošinātu vārda un domas brīvību

Valsts ierobežojošā likumdošana tādā jomā kā kriptogrāfija, kas palīdz aizsargāt personās tiesības uz privāto dzīvi, ir vērsta pret starptautiskajiem likumiem un normām, kas atzīst tiesības uz privāto dzīvi un runas brīvību kā vienas no pamata cilvēktiesībām.

Daudzās pasaules valstīs cilvēktiesību organizācijas, žurnālisti un politiskie disidenti ir visbiežākie valdību aģentūru, tiesu institūtu un dažu nevaldības organizāciju novērošanas mērķi. ASV Valsts Departaments savā 1996. gada ziņojumā “Par cilvēktiesību ievērošanu pasaulē”, ziņoja par plaši izplatītu nelegālu un nekontrolētu ziņu pārtveršanu, pieslēgšanos sakaru līnijām vairāk nekā 90 valstīs. Dažās valstīs tādās kā Hondurasa un Paragvaja valsts kontrolētās sakaru kompānijas pat aktīvi palīdzēja šo valstu specdienestiem novērot cilvēktiesību aizstāvjus. Taču šīs problēmas nevar attiecināt tikai uz attīstības valstīm. Piemēram Francijas pretizlūkošanas aģentūra ir nelikumīgi pieslēgusies žurnālistu un opozīcijā esošo partiju līderu telefoniem. Franču Commission Nationale de Contrôle des Interceptions de Securité pieļauj iespēju, ka Francijā gadā tiek nelegāli veiktas vairāk kā 100000 nelegāli pieslēgumi sakaru līnijām ar nolūku pārtvert interesējošos datus. Lielbritānijā ir bijuši vairāki gadījumi, kas atklāj, ka valdība novēro sociālos aktīvistus, arodbiedrības un cilvēktiesību organizācijas. Pat valstīs, kas tiek uzskatītas par nosacīti liberālām, kā Zviedrija un Norvēģija drošības dienesti regulāri nelegāli iegūst datus par organizācijām un privātpersonām.

Eiropas Parlaments 1998 gada janvārī apsūdzēja ASV Nacionālās drošības aģentūru par Eiropas komunikāciju masveida novērošanu kā vienu no vispasaules novērošanas sistēmas Ešelons (Echelon) prioritātēm. 1999. gada maija ziņojumā tika sīkāk paskaidrota šīs sistēmas darbība un tās pielietošana ekonomiskajā spiegošanā izsauca ES protestus.

Daudzas privātpersonas mūsdienās lieto kriptogrāfiju, lai garantētu savu komunikāciju un failu drošību pret novērošanu un pārtveršanu.

Informācijas tehnoloģijas sarežģīšanās, ņemot vērā tās iespējas savākt, analizēt un apkopot informāciju par personām visā pasaulē ir radījusi prasību pēc likumdošanas, kas regulētu šo privāttiesību sfēru. mūsdienu elektroniskās datubāzes un datu pārraides apjomi ir dramatiski palielinājušas informācijas apjomu par katru personu. Datori, kas savstarpēji savienoti ātrdarbīgos tīklos, paaugstinātas skaitļošanas iespējas mūsdienās spēj radīt iespaidīgus dosjē par katru personu.