Datu bāzes struktūru definēšana



Algoritma apraksts.
Datu bāzes apraksts.
Lauku tipi.
Lauku īpašības.
Tabulu aizpildīšana.
Saites starp tabulām.
Tabulu īpašības.
SecinĀjumi.
Literatūra.
Praktiskajā darbā ir aprakstīti visi datu bāzes datu tipi, ka arī lauku, saišu un tabulu īpašības un tika doti šo tipu praktiskie piemēri. Darbā dota visa nepieciešama informācija lai izveidotu savu datu bāzi ar pamatelementiem.
Darbā tika lietota Microsoft Access 2000 DBVS. Darba izstrādes gaitā tika izveidota datu bāze un tas viss pēc soļiem tika aprakstīts un paskaidrots ar grafiskiem attēlojumiem.
Praktiskā darba pārskata apjoms: 16. lpp. izklāsta teksta, 15 attēli un literatūras saraksts.
1.) Izveidot 3 tabulas tā, lai divas no tām būtu saistītas ar saiti Viens Ar Vairākiem (One To Many) un divas ar saiti Vairāki Ar Vairākiem (Many To Many). Izpildot otro daļu, ir jāizveido vēl viena papildtabula.
2.) Paskaidrot un ar piemēriem aprakstīt visus iespējamus lauku tipus.
5.) Raksturot tabulu īpašības. Kādi ir noteikumi starp diviem laukiem.
Sākumā ir jāpalaiž Microsoft Access, mūsu gadījumā tas ir Microsoft Access 2000. Pēc DBVS palaišanas lietotājam tiks piedāvāta izvēlne, kurā jāizvēlas tālākas darbības (1. att).
Tā kā mums vēl nav datu bāzes, mums būs jāizveido jauna DB un tāpēc izvēlāmies “Blank Access database”. Pēc tam ir jānorada faila vārds, kur tiks saglabāta izveidota DB.
Ja visas iepriekšējas darbības bija veiksmīgas, tad paradīsies logs ar izveidotu DB.
Tikai tagad var ķerties pie uzdoto prasību realizēšanas. Tātad ir jāizveido trīs pamattabulas, kurām jāpiemīt sekojošās īpašības:
pirmajai un otrai tabulai jābūt saitei Viens Ar Vairākiem (One To Many);
otrai un trešajai tabulai jābūt saitei Vairāki Ar Vairākiem (Many To Many).
Lai realizētu otro prasību izveidosim vēl vienu tabulu, papildtabulu, kurai būs 2 saites One To Many; viena ar otro un viena ar trešo tabulu. Izveidojot tabulas nav jāaizmirst par tabulu jēgu, jo, piemēram, ja tas ir tabula, kur glabās visi studenti ar atbilstošu studenta apliecību, tad ir jāparedz, ka tāds parametrs kā Apl Numurs nevar atkārtoties un tāpēc var kalpot par dotās tabulas atslēglauku.
1. ‘Pasniedzeji’ – tabula, kur glabāsies visa atbilstoša informācija par katru pasniedzēju. Tabulā ir sekojošie lauki: ‘Pasniedzejs’, ‘Prieksmets’, ‘Instituts’, ‘Universitate’;
2. ‘Pilsetas’ tabulā glabāsies informācija par pilsētām, no kurienes tika atbraukuši studenti. Tabula satur sekojošus laukus: ‘Pilseta’, ‘Index’, ‘Valsts’.
3. ‘Students’ – tabula, kur glabāsies visi dati par studentiem. Tabulā ir sekojošie lauki: ‘Students’, ‘Kurs’, ‘Grupa’, ‘Apl Numurs’ un ‘Pilseta’.
Kad tas veiksmīgi tiks realizēts, ir jāizveido augstāk minētas saites un DB ir gatava lietošanai.
Lai izveidotu tabulu nospiedīsim ‘Design’. Pēc nospiešanas paradīsies forma, kurā ir jāieraksta visus laukus, no kuriem sastāvēs tabula. Te būs jāapraksta katra lauka datu tipus, ka arī jādefinē ierakstīto lauku īpašības.
- Microsoft Word 14 KB
- Latviešu
- 10 lapas (2093 vārdi)
- Universitāte
-