Datu drošība

• datu zādzības, kuras iespējamas gadījumos, kad datoram var piekļūt sveši cilvēki, ja dators ir atstāts bez uzraudzības un nav aizsargāts ar paroli

• sabotāžas dēļ dati var tikt bojāti arī tīšām, piemēram, aiz dusmām, dažkārt arī zinot, vai neinteresējoties par to, vai rezerves kopija ir izveidota vai nav

• Labi apmācīt personālu rīkoties ar datoru, saglabāt un klasificēt datus

• Var veidot dubultu (vai vairāk)disku sistēmu (RAID), pārsvarā izmanto serveros, datorā tiek ievietoti divi, vai vairāk vienādi cietie diski un RAID kontrolieris, kas veic automātisku datu nosūtīšanu uz abiem, vai vairāk diskiem vienlaicīgi. Ja izmanto divus diskus, šādu sistēmu sauc par spoguļdisku

Katra informācijas porcija tiek dalīta trīs daļās un, katra daļa tiek likta uz savu no pirmajiem trim diskiem, ceturtajā diskā tiek ierakstīta papildus informācija par to, kas uz kura diska glabājas. Šādi mēs iegūstam iespēju paātrināt informācijas saglabāšanu uz diska, tā kā sistēma darbojas kompleksi, respektīvi, vienlaicīgi tiek rakstīta informācija visos trijos pirmajos diskos, tad informācijas saglabāšanas laiks paātrinās trīs reizes. Ja tiek bojāts kāds no diskiem, tad izmantojot atlikušos divus un papildus disku, pēc bojātā diska nomaiņas, tajā informācija automātiski tiek atjaunota, tieši tāpat atjaunojas informācija papildus diskā, ja bojāts tas, bet veseli trīs pirmie.

Šādas sistēmas parasti ir dārgas, tāpēc netiek uzstādītas uz katru darba staciju, bet viena uzņēmuma ietvaros tiek veidots serveris – darba stacijas sistēma.

Serveris – jaudīgs dators, uz kura glabājas uzņēmuma dati un koplietošanas programmas

Pārējās darba stacijas lieto kopējos datus caur datoru tīklu, jaunos datus saglabājot serverī. Serveris maksimāli tiek nodrošināts pret fizisko (arī loģisko) datu zudumu, ja iziet no ierindas darba stacija, tad to nomaina, vai remontē, bet tas neietekmē datus uz servera.

Vienā uzņēmumā var būt vairāki serveri, ja tiek lietotas vairākas lielas datu bāzes, tad katrai no tām var iekārtot savu serveri.

Ugunsmūris – programma, kas veic datorā ienākošās un izejošās informācijas kontroli, pieļaujot tikai atļauto portu izmantošanu un bloķējot pārējos portus. Tādejādi pasargājot datoru no nevēlamas informācijas ienākšanas, vai ielaušanās datorā.

Ports – informācijas “slūžas”, portam ir ienākošās un izejošās funkcijas.

Portu daudzums ir atkarīgs no operāciju sistēmas, dažādas programmas izmanto dažādus portus darbībai tīklā.

Pēc ugunsmūra instalācijas visi porti ir aizvērti un mēs nevaram strādāt tīklā, kā arī no tīkla neviens “netiek” pie mums, lai varētu normāli strādāt, nepieciešamie porti ir jāatver vai nu ienākošā vai izejošā režīmā.

Dažādi vīrusi izmanto dažādas iespējas iekļūt jūsu datorā un izmanto dažādus portus, ja visi porti ir ciet, neviens vīrus datorā neiekļūs, taču vīrusi cenšas izmantot tos portus, kurus izmanto biežāk lietotās informācijas apmaiņas programmas tīklā, tāpēc jāuzmanās lietot tādas programmas, kā piemēram e donkey vai DC ++ (failu apmaiņas programmas – mūzika, filmas), kurām jāatver speciāli porti. Pēdējā laikā, kad aktīvi tiek lietoti ugunsmūri, tādejādi noliedzot lielai virknei vīrusu izplatīties, vīrusu izplatītāji aktīvi cenšas “iefiltrēt” vīrusus caur e pasta programmām, respektīvi, ugunsmūris neaizkavēs ienākt datorā failam, ko paši ar komandu – paņemt pastu esam pieprasījuši, šie ir tā saucamie “tārpi” tipa vīrusi. Šeit jāuzmanās nevērt vaļā pasta sūtījumus, kas nav gaidīti, no nezināmiem adresātiem u.t.t., parasti tādu atverot vīruss aktivizējas datorā.