Datu drošība internetā



Lpp satura rādītājs.
Lpp. Nodaļa personisko datu drošība netā.
Lpp III. Nodaļa sistēmas drošības uzturēšana , strādājot netā.
Lpp iv.
Nodaļa kam rūp drošība netā.
Lpp. Nodaļa ļaundabīgais trojas zirgs.
Lpp VI. Nodaļa ugunsmūris.
Lpp turpinājums.
Lpp VII. Nodaļa kurš ir drošāks ? Explorer vai Firefox.
Lpp nobeigums , secinājumi.
Ievads.
Nodaļa.
Interneta protokola drošība IPSec.
Kerberos V5 autentifikācijas protokols.
Interneta savienojuma ugunsmūris.
Sīkfailu pārvaldība.
Sīkfailu pārvaldība sistēmā Windows XP ļauj.
Ļaut datorā saglabāt visus sīkfailus , turpmāk par to nebrīdinot.
Kam rūp drošība internetā.
Kas ir ugunsmūris.
Ko ugunsmūri nedara.
Kāpēc datorā ir jāizmanto ugunsmūris.
Par to kādas pazīmes īsumā raksturo Ugunssienas ugunssmūri skatīt pielikumā.
Kurš ir drošāks ? Internet Explorer 7 vai Firefox.
Firefox drošība.
IE ir vilinošs mērķis.
Drošība nav tikai iestatījumi.
Ko nozīmē maldinoša programmatūra.
Kā izvairīties no jūsu datora inficēšanas ar šīm maldinošajām programmatūrām.
Solis Izmantojiet rīku , kas nosaka un aizvāc nevēlamo programmatūru.
Veltiet laiku , lai aizsargātu jūsu personīgo informāciju.
Kas ir vīruss.
Datorvīrusu kļūst vairāk un vairāk.
Kā izplatās tārpi un citi vīrusi.
Kā var noteikt , ka esmu dabūjis tārpu vai citu vīrusu.
Drošības caurumi kas tie ir , un kā tos likvidēt.
Šāgada tēma zinātniski pētnieciskajā darbā saucas, lietotāju tiesības un drošība internetā, datu drošība internetā. Šī tēma turpina aizsākto 2005 un 2006 gadā. Šī gada tēma visnotaļ interesanta un plaša.
Šis ir pēdējais gads rakstot zinātniski pētniecisko darbu, interneta jomā, kas nozīmē, ka arī viss, apjomīgākais. Pirmajā gadā mana tēma bija plaša, par internetu mūsdienu sabiedrībā viņa izcelsmi, nozīmi un būtību. Nākoša gada tēma bija jau nedaudz sarežģītākā, interneta pārlūkprogrammas, to plusi un mīnusi. Bija daudz jāanalizē. Bet šogad ir atlicis pārskatīt un izpētīt datu drošību internetā, tātad cik droši mēs varam justies ieejot internetā un atstājot tur savus personiskos datus!
Cik daudz mēs domājam par savu personisko datu drošību internetā? Šī tēma ir jau daudzkārt apskatīta, bet tomēr vēl joprojām ļoti aktuāla. Ikkatram no mums ir e pasts, kāds vēl ir reģistrējies kādā no mājas lapām un lielākajā daļā no tām tiek prasīti personas dati. Galu galā mēs par sevi esam atklājuši praktiski visu informāciju un tas viss slēpjas aiz vienas vienīgas paroles.
Mēģināšu atbildēt uz visiem sev neskaidrajiem jautājumiem. Apskatīšu cilvēku kļūdas saistībā ar internetu un kļūdas arī pārlūkprogrammu drošības un antivīrusu programmās. Meklēšu atbildes uz jautājumiem un centīšos pastāstīt kā pasargāties pret datu zudumiem un vīrusu iegūšanas.
Ja tā padomājam, cik daudz un dažādu mums ir paroļu? Bieži vien mēs izmantojam vienas un tās pašas paroles kā e pastam, tā piemēram kādā no foto kolekcijām, kas izvietotas internetā, vai tas būtu pareizi no informācijas drošības viedokļa, nē, bet tai pašā laikā ir grūti paturēt galvā milzum daudz dažādu sarežģītu paroļu.
Pirmajā gadījumā risks ir vislielākais,ja tiek izmantotas vienādas paroles, jo ja tā nonāk kāda nelabvēļa rokās, tas var diezgan pamatīgi sagandēt personīgo dzīvi. Otrajā gadījumā, kad paroles ir dažādas, tās parasti cenšas izdomāt pēc iespējas vienkāršākas lai būtu vieglāk tās paturēt galvā, šis veids ir daudz drošāks, bet kādu no parolēm var bieži vien diezgan elementāri uzminēt, jo ja cilvēks ir kaut nedaudz iepazīts kā personība, var nedaudz papūloties, censties izprast viņa domu gājienu un ar pāris mēģinājumiem uzminēt to tādēļ nekādā gadījumā nevajadzētu kā paroli izmantot, piemēram, savu vārdu, iesauku, vārdu, dzimšanas datus, telefona nr., kādu no taustiņu kombinācijām (piem. qwerty, asdfgh) utt, ja arī to darām tad vismaz pievienojam klāt kādu skaitli, kas minēšanu padarītu jau daudz sarežģītāku.
Cik tad īsti ir nepieciešams, lai internetā par jums varētu sameklēt personīgo informāciju? Atbilde ir pavisam maz, jo aktīvāk esat piedalījušies kādās sarakstēs, forumos vai vienkārši komentējuši kādus rakstus ziņu portālā. Izmantojot tādas meklēšanas pārlūkprogrammas kā, piemēram, Google, var pavisam vienkārši atrast jūsu atstātās pēdas internetā, kas savukārt sniedz jau pilnīgāku informāciju par jums.
- Microsoft Word 26 KB
- Latviešu
- 24 lapas (6167 vārdi)
- Universitāte
- Kintija
-