Daugavpils Vienības nams

Vienības namu būve Latvijas pilsētās bija Ulmaņa varas gados radusies ideja. Šo namu galvenais uzdevums bija kļūt par reģionāliem kultūras centriem un vairot nacionālo vienotību īpaši daudznacionālajā Austrumlatvijā. Latviešu skaits Davgavpilī reti kad pārsniedzis pusi no iedzīvotājiem. Šis apstāklis vēl jo vairāk mudināja latviešus noturēt un attīstīt latvisko. Līdz Latvijas valsts nodibināšanai latviešiem Daugavpilī, tāpat kā vispār Latgalē, bija liegta biedrošanās brīvība. Latgales administratīvās iekartas likumi bija citādi nekā parējā Latvijā, jo tā ietilpa Krievijas sastāvā. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas uzvaras Krievijā, beidzot arī Daugavpils latvieši ieguva biedrošanās un varda brīvību. 1917. gada 13. aprīlī tika uzrakstīts pirmais Daugavpils Latviešu biedrības protokols – un šī diena ir uzskatama par biedrības dibināšanas dienu. No 1923. gada Daugavpils Latviešu biedrība risināja sarunas ar valdību par tautas nama celšanu. 1934. gada 11. jūnijā biedrības padome lemj par zemes gabalu Vadoņa (tagad Ģimnāzijas iela) un Lācplēša ielas stūri, kurā varetu būvēt jauno namu. Tomēr šī vieta tiek atzīta par mazu un nolemts prasīt atļauju pilsētas valdei izmantot pilsētas tirgus laukumu. Pilsētas valde šo lūgumu atbalsta un nodod Daugavpils Latviešu biedrībai zemes gabalu pilsētas tirgus laukumā, iepretim A. Ņevska katedralei. Laukumu vienlaicīgi pārdēvē par vienības laukumu. 1934. gada 17. augustā Daugavpilī ierodas prezidents K. Ulmanis, kuram biedrības pārstāviji lūdz atbalstu nama būvei. Atbilde ir īsa un skaidra: „Uz šī laukuma pacelsies Vienības nams!” Verners Vitands tika iecelts par nama arhitektu. Par to kā ticis izvēlēts arhitekts ir minēts 1988. gada 29. decembra laikrakstā „Avangards” „Tajā pašā gadā Latviešu biedrība izsludināja „Nama idejas projekta sacensību”. Sacensībās piedalījās trīs autori, tacu par vispieņemamāko tika atzīta arhitekta Vernera Vitanda skice. Viņam tad arī valde uzticēja izstrādat galīgo projektu, kā arī vadīt būvdarbus”. 1936. gada 15. maijā Vienības namam tiek ielikts pamatakmens, klātesot Ministru prezidenta biedram M. Skujeniekam un tautas labklājības ministram V. Rubulim. Būvi atbalsta valsts, un būvē, iegūstot līdzīpašuma tiesības, ar līdzekļiem piedalās Daugavpils Latviešu biedrība, Armijas ekonomiskais veikals un Latvijas Kredītbanaka. Ziedojumi nama būvei Latviešu biedrībā ienāca gan no pilsētu gan no lauku pašvaldībām, bankām un uzņēmumiem, gan no sabiedriskajām organizācijām, atsevišķām personām. Valsts prezidents K. Ulmanis ziedoja 100 latus.

Būvdarbus uzsāka 1936. gada augustā, iesvētīja un nodeva ekspluatācijā 1937. gada 19. decembrī, bet jau 1937. gada 5. janvārī jau notika Vienības nama spāru svētki. Nams tika uzcelts 17 mēnešos. Ievērojot tā milzīgos apmērus un komplicēto telpu sadali, tie bija celtniecības rekordtempi. Vienības nams ir viena no ievērojamākajām šī perioda un stila celtnēm Latvijā – polifunkcionāla celtne, kurā atrodas teātris ar zāli 850 vietām, kluba telpas ar sarīkojuma zāli 600 vietām, universālveikals, restorāns, kafejnīca, avīzes izdevniecība un spiestuve, neliela viesnīca, peldbaseins un personāla dzīvokļi.