Dāvinājuma līgums: veidi, nosacījumi un juridiskās sekas

Atlīdzības jeb ekvivalenta princips dominē civiltiesiskajā sabiedrībā saimnieciskajā plāksnē, tomēr pastāv arī bezatlīdzības līgumi, kuru pamats ir dot kādam citam labumu.

Dāvinājums ar uzlikumu ir īpašs dāvinājuma veids. Uzlikums var izpausties kā norāde dāvinājuma līgumā par dāvanas izmantošanu kādam īpašam mērķim, vai kādā kārtā dāvana lietojama. Šāds uzlikums neizpaužas kā atlīdzība dāvinātājam, bet saistība ar dāvanas lietojumu, kad atbildīgais par lietojumu ir apdāvinātais.

Šāds uzlikums var būt saistīts ar zināmu labumu kādai citai personai, vai kā vispārējs labums nenoteiktam personu lokam.

Dāvinājuma objekts nevar būt nākotnē iegūstama manta. Tās pāreju var nodrošināt ar mantojuma līgumu vai testamentu. Vienā līgumā ietverot noteikumus par tagadējās un nākamās mantas dāvinājumu, ir pamats atzīt, ka viens līgums aptver divas dažādas, saistības ja tagadējo mantu noteikts nodot apdāvinātajam nekavējoši. Turpretī, ja līgums nosaka tagadējās un nākamās mantas piešķīrumu nākotnē, tad, kaut arī līgums būtu nosaukts par dāvinājumu, tomēr piemērojami mantojuma līguma noteikumi.

Atšķirībā no mantošanas, kur mantojuma masā ietilpst gan mantiskie labumi, gan parādi, visas mantas dāvinājums neaptver parādus, izņemot gadījumu, ja ir notikusi noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem. Dāvinātājam dāvināšanas brīdī var būt gan zināmi, gan nezināmi vai apšaubāmi parādi. No parādiem nevar atbrīvoties, aizdāvinot visu mantu, kreditoriem ir tiesības sekot mantai un prasīt apmierinājumu arī no atdāvinātās mantas. Arī pats dāvinātājs, nespējot samaksāt parādus, var atprasīt to dzēšanai nepieciešamo daļu. Ja kreditors, zinot par dāvinājumu, ir devis piekrišanu, ka apdāvinātajam neizvirzīs prasījumus sakarā ar dāvinātāja parādiem, tad no dāvinājuma atprasīt daļu nav pamata ne vien kreditoram, bet arī pašam dāvinātājam.

Uzlikums ir dāvinājuma līguma sastāvdaļa, un apdāvinājamajam ir jāizlemj, vai viņš piekrīt līgumam ar uzlikumu, bez viņa piekrišanas nevar rasties uzlikuma pildīšanas saistība un tātad arī dāvinājums kopumā.

Dāvinātājs var norādīt dāvanas izlietošanas veidu un mērķi. Šāds norādījums var būt vai nu par labu kādai trešajai personai, vai arī sabiedrībai kopumā, vai arī attiekties tikai uz to, kā apdāvinātais dāvanu izlietos savā labā. Piemēram, automašīnas dāvinājums ar uzlikumu ļaut to izmantot arī kādai trešajai personai. Uzlikuma pildīšanu kontrolē dāvinātājs. Ja uzlikums ir par labu trešajai personai, tā nevar pievienoties līgumam, bet iegūst tiesības prasīt nodrošinājumu izpildei.

Uzlikums, kas aprobežo apdāvinātā tiesības laikā un uzliek pienākumu vēlāk dāvanu vai tās daļu atdot citam, faktiski nozīmē, ka dāvinājums rada īpašumtiesības tikai uz laiku. Apdāvinātais kļūst par īpašnieku, bet dāvinātājs saglabā iespēju ietekmēt viņa rīcību pēc uzlikumā norādītā termiņa notecēšanas.