Dažādu autoru komunikācijas barjeru salīdzinājums”

Saskarsme — galvenā cilvēka esamības forma. Saskarsme — neatņemams cilvēka raksturojums. Saskarsmes kultūra — neatņemama cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa. Diemžēl ne vienmēr tā ir produktīva, jo vairāki nosacījumi veicina veiksmīgas saskarsmes rezultātus. Viens no pamatnosacījumiem ir komunikācijas veidošanās, šajā referāta tēmā tiek apskatītas dažādas komunikāciju barjeras, kas bieži vien arī ir par šķērsli dažādu cilvēku saskarsmei. Tā kā nevar konkrēti precizēt komunikācijas barjeru skaitu un būtību, apskatīsim dažādu autoru to iedalījumu un raksturojumu, daži iedala tikai pamatgrupās, daži daudz sīkāk.

Turpinājumā sīkāk apskatīsim saskarsmi kā apmaiņu ar informāciju (komunikatīvo).

b) informācijas apmaiņa, kuras mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību.

Komunikācijas process nav monolīts. Līdzīgi fantastiski sarežģītai mozaīkai tas sastāv no daudziem fragmentiem komunikatīvajiem aktiem. Komunikācija ir ietekme, taču ļoti daudzi cilvēki nebūt nevēlas tikt ietekmēti. Adresanta informācija var izrādīties tāda, kas traumē vai ārda adresāta uzskatus, domas un priekšstatus. Tieši tādēļ, visbiežāk gan saskarsmē ar nepazīstamiem un neuzticamiem saskarsmes partneriem, rodas komunikācijas barjeras. Autors Jānis Kupčs grāmatā „Saskarsmes būtība” iedala plašāk pazīstamos komunikatīvo barjeru veidus trīs daļās:

a)lingvistiskā barjera rodas, ja saskarsmes partneris runā kādā svešvalodā, ar stipru akcentu, ar runas defektiem, dialektā;

b)loģiskā barjera rodas, ja netiek pieņemti saskarsmes partnera argumenti, domu gaita;

c)ignorances barjera izpaužas visās iespējamās darbībās, kuras nosaka tieksmi izvairīties vai nu no saskarsmes ar nepatīkamu partneri, vai vismaz no viņa sniegtās informācijas un tās ietekmes. Bieži izpaužas kā neuzmanība, tieksme iespējami ātri pārtraukt kontaktu.

Autores Silvas Omārovas grāmatā „Cilvēks runā ar cilvēku” komunikācijas barjeru iedalījums, tas ir daudz plašāk apskatīts, kur ir smeltas arī domas no krievu vēsturnieka un psihologa B. Poršņeva.

Pēc viņas vārdiem katrs no mums zina, ka ne vienmēr saskarsme ar partneri ir veiksmīga. Katrs droši vien ir bijis situācijā, kad partneris nesaprot vai negrib saprast, pārprot jūs, nepareizi interpretējušu vārdus vai vispār nevēlas jūs uzklausīt. Cilvēks it kā aizsargājas no mums un mūsu vārdiem. Ja padomā, katram cilvēkam ir ko aizsargāt. Mēs jau zinām, ka komunikācija ir ietekme. Efektīvas komunikācijas gadījumā jānotiek kaut kādām pārmaiņām partnera uzskatos par sevi, situāciju, citiem cilvēkiem. Ne jau katrs cilvēks, kuram adresēta informācija, vēlas šīs pārmaiņas. Mūsu informācija var traumēt partneri, izjaukt viņa priekšstatu par sevi un pasauli, ietekmēt viņa domas, viņa attiecības ar citiem cilvēkiem, iztraucēt viņa dvēseles mieru. No tādas informācijas cilvēks aizsargājas un dara to stingri un noteikti. Katrs runājošais iedarbojas Uz partneri, viņa vārdiem ir suģestējošs spēks.

Ja partneris mums uzticas, ja mēs protam izteikties tā, lai neaizskartu otra cilvēka pašcieņu, tad klausītājs pozitīvi uzņem mūsu informāciju, mūsu vārdi, emocijas, vērtējumi rod atbalsi klausītājā. Taču, ja uzticības runātājam nav, tad ieslēdzas kontrsuģestijas mehānismi un cilvēks dāvā savu uzticību partnerim mazām porcijām un tikai tad, ja partneris prot viņu pārliecināt par informācijas noderīgumu. Kontrsuģestijas (pretiedvešanas) mehānismi ir pamatā komunikatīvajām barjerām ar tiem pašiem nosaukumiem. Krievu vēsturnieks un psihologs B. Poršņevs izdala trīs komunikatīvās barjeras: izvairīšanās, nesapratne un autoritāte.