PARNĀSA KALNA PAKĀJĒ, leģendārajā mūzu mājvietā, skarbi un askētiski stāv Delfi. Senie grieķi šo vietu uzskatīja par pasaules omfalu jeb pasaules nabu. Zevs esot palaidis divus ērgļus, katru no savas pasaules malas, lai tie satiktos vietā, ko iezīmē omfala akmens. Lielā tempļa svētnīca bija veltīta Apollonam, ar kura muti runāja orākuls. Sākumā Delfos atradās zemes dievietes Gajas svētnīca. Antīkajā pasaulē katrs cilvēks, kam bija kādas raizes, devās svētceļojumā uz Delfiem. Priesteriene sēdēja virs zemes plaisas, no kuras pacēlās garaiņi; viņa iegāja transā un izteica nesaprotamas skaņas, pasludinot spriedumu, ko priesteris vēlāk „pārtulkoja” cilvēkiem saprotamā valodā.
TEMPĻA APKĀRTNE
Apollona tempļa apkārtnē pacēlās arī dažādas citas svētnīcas. Te atradās stadions, kas liecina, ka Delfos, tāpat kā Olimpijā, notikušas spēles. Pītiskās spēles par godu Pītona uzvarētājiem Apollonam notika ik pēc četriem gadiem.
ORĀKULS
Grieķu leģenda vēsta, ka savulaik zemi pārklāja milzīgi plūdi. Kad plūdi norima, milzīga čūska Pitons, kas bija zemes dievietes Gajas bērns, apmetās Parnāsa kalna alā un aprija tuvējo ciemu iedzīvotājus. Tad uz Pīto, kā tolaik sauca Delfus, devās saules dievs Apollons. Viņš čūsku nogalināja un tās milzīgo ķermeni iemeta zemes plaisā, no kuras tad pacēlās puvekļu smaka. Šo vietu nosauca par Delfiem, Apollona mājokli, un Gaja tika izraidīta. Delfos tika uzcelts Apollona templis, bet pats dievs regulāri iemiesojās priesterienēs, ko sauca par pītijām, lai viņas varētu atbildēt uz cilvēku jautājumiem.
APOLLONA TEMPLIS
Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai Apollona tempļa pamati, tomēr arī tie ir ļoti iespaidīgi. Tempļa celtniecība tika sākta 370. gadā p.m.ē., un tā ilga 30 gadus. Varenākās Grieķijas poliskas dedzīgi piedalījās tempļa celtniecībā, jo katra no tām vēlējās te nostiprināt savu ietekmi.
OMFALA AKMENS
Delfos uz atrastā akmens ir attēlotas ģeommantiskas zīmes, kas, iespējams, ir savdabīga Zemes garuma un platuma grādu norādes forma.