Demografiskas un partikas problemas

Šo tēmu izvēlējos, jo likās interesanti uzzināt ko vairāk par šīm problēmām. Tagad šīs problēmas ir ļoti aktuālās no Latvijas cilvēki pamazām aizbrauc, dzimstība mums ir maza un Latvijā cilvēku paliek arvien mazāk un mazāk. Sakarā ar pārtikas problēmām domāju, ka šī problēma pastāv visās valstīs. Cilvēki arvien vairāk slimo, dzimst jau slimi bērniņi. Cilvēkiem arvien vairāk parādās liekais svars.

Raksturojot demogrāfisko situāciju Latvijā, Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra vadītājs Pēteris Zvidriņš atskatījās Latvijas vēsturē, kas atstājusi lielu iespaidu uz demogrāfisko situāciju Latvijā. Jau kopš 1920. gada Latvijā dzimstība bija zemāka par nepieciešamo vienkāršai paaudžu maiņai, zemāka nekā citur Eiropā. Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā un Otrais pasaules karš izraisīja milzīgus demogrāfiskos zaudējumus. Izrādās, ka laika posmā no1940. gada līdz 1950.gadam vien Latvija zaudēja trešo daļu iedzīvotāju. Padomju periodā turklāt bija raksturīga liela migrācija no Krievijas un citām padomju republikām, kas kardināli mainīja Latvijas etnisko sastāvu. Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas tipiska kļuva negatīva migrācijas bilance, sākot ar 1991. gadu mirušo skaits pārsniedza dzimušo.

Kopš neatkarības atgūšanas dzimstības līmenis sarucis ik gadu. Ja 1986., 1987. gadā piedzima vidēji 42 tūkstoši bērnu, tad 1991. gadā 35 tūkstoši, bet 1998. gadā tikai 18,4 tūkstoši bērnu. Sistemātiski pieaug nereģistrētās laulībās dzimušo bērnu skaits, tas jau pārsniedzis trešdaļu. Zems dzimstības līmenis ir Rīgā un citās lielajās pilsētās, kur summārais koeficients ir zemāks par vienu. Nedaudz augstāks tas ir Ventspilī, kur ir labāks materiālais stāvoklis Vairākus gadus augstāka dzimstība atzīmēta Madonā, Ventspils un Saldus rajonā. P. Zvidriņš atzīmēja, ka latviešiem dzimstība ir augstāka nekā citu tautību Latvijas iedzīvotājiem. Viszemākā tā ir krieviem un ebrejiem. Visaugstākā čigāniem.

Latvijas Universitātes Demogrāfijas centrs nesen pabeidza demogrāfiskās attīstības prognožu izstrādi laikposmam līdz 2025. gadam. Prognozes izstrādātas četriem attīstības modeļiem, saskaņā ar nosacīti reālā varianta hipotēzēm iedzīvotāju skaits līdz 2025. gadam samazināsies par 300 tūkstošiem jeb par 12%. Atbilstoši optimistiskajam variantam samazinājums būs par 10%, bet pesimistiskajā 18%. Ja visā aplūkojamā periodā saglabātos pašreizējā demogrāfisko procesu intensitāte, tad iedzīvotāju skaits noslīdētu līdz 1 905 tūkstošiem, samazinoties par ceturtdaļu. Pēdējās ANO Iedzīvotāju nodaļas prognozes (1998.g.) arī ir tuvu šim variantam.. Bet pēc holandiešu speciālistu prognozēm veco cilvēku īpatsvars Latvijā pēc 2025. gada būs visaugstākais Eiropā.

Brokas universitātes asociētais profesors Juris Dreifelds, kurš publicējis daudzas grāmatas par demogrāfisko stāvokli, tautību jautājumiem Austrumeiropā arī izteica savas rūpes par bēdīgo demogrāfisko situāciju. Latviešiem dzimstība ir zemākā pasaulē, turpretī mirstība caurmērā pārspēj Āfrikas kontinenta rādītājus! Vispār pasaule ir norūpējusies par pārapdzīvotību, ANO ir speciāla programma dzimstības ierobežošanai, arī zaļie ir norūpējušies par kaitējumu videi pasaules pārapdzīvotības dēļ.