Demokrātija Senajā Grieķijā

Jēdziens „demokrātija” radies 5.gs. 2. pusē p.m.ē. Burtiski tas nozīmē „tautas vara”. Demokrātija bija sabiedrības ilgstošas attīstības un apzināti veiktu mērķtiecīgu pasākumu rezultāts. Es uzskatu, ka antīkās demokrātijas pieredzi mūsdienās izmantot nevar.

Antīkā demokrātija un mūsdienu demokrātija atšķiras jau ar to izvirzīto mērķi. Antīkajā demokrātijā tas bija – saglabāt nemainīgu esošo kārtību un vērtību sistēmu. Turpretim mūsdienu demokrātijas mērķi ir vērsti uz tādas nākotnes veidošanu, kas atbilstu sabiedrības interesēm. Tātad mūsdienu demokrātija ir tendēta uz attīstību, un ja par galveno mērķi tiktu izvirzīts antīkās demokrātijas mērķis, tad šī attīstība nenotiktu.

Antīkajā demokrātijā pastāvēja trīs pamatprincipi – tiešā demokrātija, brīvība un vienlīdzība. Mūsdienu demokrātija ir mantojusi divus no tiem – brīvību un vienlīdzību. Uzskatu, ka tiešā demokrātija mūsdienās nav iespējama, jo būtu lielas problēmas kontrolēt valstī notiekošo, tauta varētu pieņemt savus likumus un katrā vietā tie būtu atšķirīgi.