Demokrātija senajā Grieķijā: Atēnu politiskā sistēma

Senajā Grieķijā pastāvēja demokrātija, kas bija par pamatu mūsdienu valsts struktūrai. Antīkās Grieķijas demokrātijas pamatprincipi bija vēlēšanas, kurās varēja vēlēt balstiesīgie iedzīvotāji, pilsoņu vienlīdzība, brīvi iegūt zemi, kā arī karagūstekņus padarīt par vergiem. Viens no Atēnu demokrātijas pamatlicējiem bija Perikls (495. 429. p.m.ē.), kurš ilgu laiku bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Atēnās. Lielu ieguldījumu Senās Grieķijas demokrātijas veidošanā ieguldīja arī sofisti, kas bija izglītoti filozofijā, tieši sofistikā, kas radās Grieķijā 5.gs. p.m.ē. Mūsdienās spilgtākās demokrātijas iezīmes ir valsts suverenitāte, pilsoņu tiesības vēlēt attiecīgo varas instanci, kā arī būt brīvam un neatkarīgam no valsts, vai kāda cita varas. Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskās demokrātijas: tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā.

Vairāku gadu laikā demokrātijas pamatiem, kurus veidoja grieķi ir nākuši papildinājumi, bez kuriem mēs nespējam iedomāties demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Reliģijas brīvība, tiesības uz viedokli, vairākumu vara, likuma ievērošana, valdības konsticionālie ierobežojumi, pamattiesību garantija un sociāli ekonomisko pakalpojumu daudzveidība. Attīstoties valsts struktūrai ir jāpilnveido arī demokrātijas pamatlikumi, tādēļ mūsdienu principi tik ļoti atšķiras no sākuma normām, kuras pastāv jau vairāk nekā 2500 gadu.