Demokrātija Senajā Grieķijā: pamati un mantojums

Senā Grieķija pastāvēja pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Brīva, neatkarīga valsts. Brīva un neatkarīga sabiedrība. Savas prasības un savi likumi, kas tika ievēroti un izpildīti. Absolūta vārda brīvība bija ne tikai dižciltīgajiem, kā tas tika pieņemts Senajā Ēģiptē, bet arī dēmosam. Personīgā brīvība. Polisas neatkarība. Pilsoņu vienlīdzība likuma priekšā. Var teikt – ideāla demokrātija, bet vai tā spētu „izdzīvot” mūsdienu sabiedrībā? Domāju, ka nē.

Uzskatu, ka viens no lielākajiem sengrieķu demokrātijas plusiem bija tiešā demokrātija. Tauta savu gribu pauda tieši, bez pārstāvniecības institūciju starpniecības. Tas varētu būt noderīgi tad, kad vēlies, lai tavs jautājums tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk, bez starpgadījumiem un nevajadzīgiem misēkļiem. Bet kā gan ir mūsdienās, Latvijā? Mums ir jāsavāc vairāki tūkstoši parakstu, lai ar šo jautājumu varētu pretendēt uz izskatīšanu. Mēs nevaram doties uz Saeimu, lai tur sūdzētos par katru problēmu, kas kādai noteiktai sabiedrības grupai ir/nav aktuāla. Neskatoties uz visu, es priecājos, ka mūsu valstī nedominē tiešā demokrātija, jo tas krasi palēninātu valsts iekārtas darbu. Tautai būtu jāgaida vairāki mēneši, lai Saeima varētu ķerties klāt nopietnām problēmām, jo pirms tam būtu jāizskata visas cilvēku izvirzītās nepatikas.

Pie šī paša punkta un līdz ar to, arī pie šāda viedokļa es palikšu, ja izskatīšu nākamo sengrieķu demokrātijas principu – katrs pilsonis varēja ierosināt jautājumu izskatīšanai tautas sapulcē.