Demokrātijas būtība un tās problēmas

Bet, ne viss ir tik burvīgi, kā tas liekas sākumā, jo, lai arī demokrātija savā būtībā ir viena noteikta valsts pārvaldes forma, taču, tās iezīmes un izpausmes var būt tik ļoti dažādas un katrai sabiedrībai individuāli izprotamas, tāpēc savā turpmākajā referātā, vēlētos dot nelielu ieskatu, ko tad īsti nozīmē jēdziens demokrātija, aplūkot demokrātijas vēsturi, un mūsdienu demokrātijas izveides noteikumus, pazīmes, kā arī, katrai lietai ir savi plusi un mīnusi, un arī demokrātiska iekārta tādu ir, tāpēc arī es savā darbā pievērsīšos ne tikai demokrātijas būtībai, bet arī tās priekšrocībām un trūkumiem...

Lai uzrakstītu šo darbu, par tēmu „Demokrātijas būtība un tās problēmas”, nepietiek tikai ar manām personiskām zināšanām, jo kā es jau arī minēju, ka demokrātijas nenozīmē tik vienu konkrētu definīciju, un katram no mums ir savs personīgais viedoklis, jo, katrs var savādāk var izprast šo vārdu „demokrātija”, tāpēc, lai iegūtu plašāku informāciju par šo tēmu, izpētīju dažādos literatūras avotos ar, kuriem var iepazīties mana darba noslēgumā. Savā darbā, centīšos izteikt pati savu vērtējumu, par katru apgalvojumu, kā arī darba noslēgumā apkopot gala secinājumus, par tēmu „Demokrātijas būtību un tās problēmas”.

Katrai lietai ir sava pagātne, vēsture, tās pirmsākumi, nenoliedzami arī demokrātiskajai pārvaldei tāda ir, tāpēc tālāk, vēlētos mazliet to apkopot, jo tas dos mums vēl lielāku priekšstatu par šo valsts iekārtu, kuru zinām ikviens – par demokrātiju.

Demokrātijas modelis, kurš izveidojās un attīstījās 17. un 18. gadsimtā, krasi atšķiras no Antīkās Grieķijas modelim, un šo demokrātijas modeli sauca par aizsardzības demokrātiju. Tā pamatā bija indivīda brīvības palielināšana. Viens no šīs filozofijas pārstāvjiem bija Džons Loks, kurš argumentēja, ka balsstiesības ir visiem cilvēkiem un neviens tiem tās nevar atņemt, jo tās ir cilvēka dabiskās tiesībās, kur par tādām viņš uzskatīja arī daļu īpašumu, kas cilvēkam pēc dabiskā likumu pienāktos. Drošības demokrātija ir ierobežota, kā arī pakārtota demokrātijas forma, kurā pilsoņi var aizstāvēt sevi no valdības iejaukšanās viņu dzīvēs. Šīs demokrātijas mērķis ir dot pilsoņiem iespējas dzīvot tā, kā viņi to vēlētos. Radikālus uzskatus par vispārējo vēlēšanu priekšstatu pauda utilitārisma pārstāvji Jeremy Bentham un James Mill, tas arī bija balstīts uz indivīda interešu aizstāvību vai arī attīstību. Galu galā aizsardzības demokrātijas mērķis ir dot pilsoņiem daudzpusīgas iespējas dzīvot tādu dzīvi kādu tie paši vēlas. Tādēļ tā ir savienojama ar neiejaukšanos kapitālismā un uzticība tam, ka indivīdiem vajadzētu būt pilnīgi atbildīgiem par to ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem. Aizsardzības demokrātija tādējādi aicina klasiskos liberāļus un modernos politiķus pievērsties jaunajām tiesībām.

Tā, kā tagad esam ieskatījušies demokrātijas pirmsākumos, vajadzētu arī izpētīt demokrātijas jēdzienu mūsdienās. Mūsdienās par cilvēku sāka domāt savādāk, tagad cilvēku uzskata par saprātīgu būtni, tagad uzskata, ka cilvēki jau no dzimšanas ir vienlīdzīgi un vientiesīgi. Visiem cilvēkiem, neatkarīgi no dzimuma, rases un reliģiskās piederības ir vienādas tiesības uz brīvību, dzīvību, kā arī laimi.