Depresija: veidi un ārstēšana

Depresija maina ne tikai cilvēka uzvedību, proti, viņi sāk lēnāk kustēties un runāt, bet arī domu gaitu. Cilvēks pazemināti novērtē savas spējas un apkārt notiekošo.

Vēlos arī iepazīstināt apkārtējos cilvēkus ar šīs slimības nopietnību. Domāju ka daudzi cilvēki pat depresiju neuzskata par slimību.Kas ir depresija?

Par depresiju runā arī tad, ja šo psihisko simptomu vietā novēro somatiskus simptomus, piemēram, galvassāpes, vēdersāpes, muskuļu sāpes. Tādos gadījumos runā par maskētajām depresijām.Depresijas simptomi.

Depresijas simptomi (četri vai vairāki no šiem simptomiem ilgst vismaz divas nedēļas):

svara zudums vairāk par 5% no kopējās ķermeņa masas;

mazinās interese par un bauda no seksa, potences traucējumi;

slikts garastāvoklis grūtsirdība, izmisums, garastāvokļa maiņa, bezcerīgums, pesimisms;

pašnosodīšanas iedomas nevērtības sajūta, vainas apziņa, domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājums, vēlēšanās aizskriet un pamest mājas;

agresīva uzvedība ķildīgums, kareivīga attieksme, satraukums, tieksme uz pārmērīgu cīņi un pēkšņām dusmām;

miega traucējumi bezmiegs, traucēts miegs, no rīta grūti pamosties;

mainīta attieksme pret pienākumiem skolā sapņainība, apgrūtināta koncentrēšanās, slikta atmiņa, samazināta centība, parasto interešu zudums par ārpusskolas nodarbībām;

mainīta attieksme pret sabiedrisko darbu nedraudzīgums, nevēlēšanās piedalīties interešu grupās, mazināta interese par apkārtni, attālināšanās no sabiedrības;

mainīta attieksme pret skolu gandarījuma sajūtas zudums skolas nodarbībās, nevēlēšanās vai atsacīšanās apmeklēt skolu;

enerģijas zudums garīgs un fizisks nogurums, parasto interešu zudums par ārpusskolas nodarbībām;

Depresija sākas ar nomāktības padziļināšanos. Cilvēks savu garastāvokli biežāk raksturo kā skumjas un nomāktību, retāk kā apātiju. Slimnieks kļūst pasīvs, pēc darba vislabprātāk paliek miera stāvoklī, mēdz vienkārši pasēdēt vai atgulties, ko cenšas attaisnot ar lielu darba slodzi, pārpūlēšanos, izsīkumu pēc emocionālā sasprindzinājuma. Skolēniem it kā bez ārēja iemesla pavājinās sekmes, ko viņi cenšas izskaidrot ar pārmācīšanos vai paškritiski vērtē kā slinkumu.

Izvērstas depresijas gadījumā cilvēks vienmēr izskatās vecāks par saviem gadiem, viņam ir nomākta cilvēka poza un mīmika, seja pauž skumjas, bēdas, fiziskas un psihiskas ciešanas. Slimnieks ir mazkustīgs, lielāko dienas daļu sēž, galvu nodūris, un skatās vienā punktā lejup vai kaut kur tālumā. Dziļā depresijā cilvēks neapzināti tiecas ieņemt pēc iespējas mazāk vietas sēžot uz krēsla maliņas, ceļgali ir cieši saspiesti kopā, guļot slimnieks savelkas čokurā, velk segu pār galvu un cenšas pavirzīties tuvāk gultas malai. Savu nomākto garastāvokli raksturo dažādi, taču visbiežāk sūdzas par nomāktību, skumju, bēdu, bezizejas sajūtu, ciešanām, dzīvesprieka zudumu vai pilnīgu neticību nākotnei. Slimnieki nespēj priecāties, viņi visu laiku cieš, slimīgi ‘jūt’ sevi, pārdzīvo diskomfortu, nekad un nekur nevar atrast mieru.

Sarunas laikā slimnieks atbild klusā balsī, lēni, ar pauzēm tādejādi atklājas domāšanas gausums. Smagākos gadījumos saruna vispār nav iespējama, jo slimnieks tikko spēj atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem. Cilvēks stāstījumu veido īsos teikumos, izmantojot mazu vārdu krājumu un pieļaujot pretrunas izteikumos, kļūdas faktu izklāstā. Nespēja koncentrēties, domāt un atcerēties pat nozīmīgus notikumus cilvēkā rada pārliecību, ka iestājusies neatgriezenisks atmiņas zudums, kaut gan patiesībā tas it tikai pārejoši.