Desmit Dieva baušļi
Tev nebūs zagt.
Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
Nezemojies to priekšā un nekalpo tam, jo tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs
Dieva baušļi ir Dieva derība, kas ir kā pamats turpmākām attiecībām ar Viņa pakļautībā esošiem cilvēkiem. Manuprāt, šos baušļus nevajadzētu uztvert kā likumus, bet gan kā Dieva pamācības patiesi godīgai un tīrai dzīvei. Līdzīgi kā ar laulībām, tas nedrīkstētu pastāvēt tikai formalitāšu dēļ, to pamatā jābūt mīlestībai un uzticībai, arī šo baušļu ievērošana ir atkarīga vienīgi no mūsu sirdsapziņas. Es esmu kristiete un cenšos vēdīties pēc šiem desmit Dieva baušļiem, taču, pēc manām domām, arī tie, kas nav pilnīgi pārliecināti par savu ticību Dievam, ievērojot vismaz astoņus no šiem baušļiem ir labi cilvēki. Šinī Dieva derībā ar mums nav nekas pārdabisks, visus nolikumus, manuprāt, ir iespējams ievērot.
Pirmais bauslis; citu Dievu aizliegšana Dieva tā kunga priekšā. Bauslis skaidri iedibina cilvēka uzticību, mīlestību un atbildību Dieva priekšā. Viņš izraēļiem aizliedz turēt citus dievus, viņi nevar veltīt sevi citiem dieviem, pat tiek, kas bija palikuši atmiņā no Ēģiptes vai arī tie, ar ko bija sastapušies Kanānā. Dievs ir jāmīl vairāk pat par savu māti, jo Dievs viņu radīja un radīja viņai mani.
Otrais bauslis; tēlu, veidolu aizliegums. Dievs nav vecs vīriņš ar garu, sirmu bārdu. Dievu nedrīkst saistīt ar kādu priekšmetu, parādību. Dievs, manuprāt, nav vienkārši definējams. Viņš ir mums blakus, taču ne jau kā gaiss vai daba. Bībelē ir rakstīts, ka Dievs ir veidojis mūs pēc savas līdzības, tas ir jāuztver kā līdzība domāšanā un jušanā, garīgi nevis fiziski.
Trešais bauslis; aizliegums lietot nepareizi Dieva vārdu. Aizliekta ir, piemēram, Dieva vārda lietošana burot, lādot, kas bija skaidri izteikts mēģinājumā izmantot Dieva vārdu personīgi, saviem nodomiem. Bauslis norāda uz to, ka esot pozitīvās attiecībās ar Kungu (JAHVI), izraēļi bija pasargāti no citu burvestību un lādēšanas ietekmes. Ar šo bausli jāsaprot arī to, ka Dieva vārds ir loto svēts, lai to izmantotu tādā ikdienas frāzē kā „Ak, Dievs!” Arī tas ir uzskatāms kā grēks.
