Dienvidamerikas senā civilizācija un kultūra
Amerikas senās kultūras ir izzudušas jau apmēram pirms 400 gadiem, tomēr to pēdas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Gan Ziemeļameriku , gan Dienvidameriku apdzīvoja daudz un dažādi indiāņu grupējumi, tāpēc Amerikas kultūrai bija raksturīga neparasta daudzveidība. Atklājumi, ko izdarīja arheologi, izrādījās vērā ņemami. Izrakumos atrastie materiāli pierādīja to, ka vienlaicīgi ar Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām, Amerikā pastāvējusi augsti attīstīta civilizācija. Atrasto materiālo liecību vidū ir milzīgi tempļi un noliktavas ar daudzām telpām. Šīs senās celtnes bija cēluši Andu iedzīvotāji, kuru kultūra tiek uzskatīta par pamatu vēlāko laiku civilizācijām. Viena no šādām civilizācijām bija inku civilizācija, kura attīstījās 3000 gadu vēlāk, aptuveni 1100.g. m.ē.
Inki bija arī sasnieguši izcilu meistarību tādu metālu apstrādē kā sudrabs, varš un zelts. Statuetes, līdzīgas šai, ir atrastas vietās, kur inki upurējuši dieviem.
Čavinu civilizācija Dienvidamerikā radās 13. gadsimtā p.m.ē. un pastāvēja apmēram līdz 300.gadam p.m.ē. Savu nosaukumu tā ieguvusi no galvenās arheoloģisko atradumu vietas Čavinas de Vantaras, kas atrodas nelielā ielejā pie Peru Andu austrumu nogāzēm. Čavinu spēcīgās mākslinieciskās tradīcijas izplatījās lielā daļā Andu reģiona. Čavinas de Vantaras apmetne veidojusies aptuveni 850. gadā p.m.ē. Tas bija liels kulta centrs ar milzīgu akmens templi, kura pakavveida plānojumā ietilpa kāpņu un pandusu savienotas iekštelpas un galerijas. Tempļa vidū atradās svētnīca, kur pacēlās monumentāls akmens tēls ar cilvēka ķermeni un kaķa galvu – tas bija Lanzons jeb Smaidošais dievs. Uz Čavinu de Vantaru droši vien devās svētceļnieki no visām Peru malām.
Dienvidamerikā spožās parakasas kultūras attīstība Peru kļuva par būtisku pārejas posmu no agrākās Čavinas kultūras uz vēlāko Naskas kultūru. Apmēram no 500. gada p.m.ē. līdz 200. gadam m.ē. Peru uz šauras zemes strēles dienvidos no Limas plauka krāšņā un daudzveidīgā Parakasas kultūra. Tās pārstāvji nodarbojās ar dažādām zemkopības nozarēm, audzēdami labību, pupas, zemesriekstus, saldos kartupeļus u.c. Ar citur nepazītiem paņēmieniem viņi darināja smalkus izšuvumus un audumus. Pēc vairāk nekā dieviem tūkstošiem gadu atrastajos audumos konstatēts vairāk nekā simts dažādu krāstoņu. Izšuvumu kompozīcijās redzami cilvēki, putni, kaķi lapsas un dēmoni. Parakasā bija sarežģītas mumificēšanas un apbedīšanas tradīcijas. Mirušo ķermeņus vispirms izkaltēja vai izžāvēja, lai pēc tam kopā ar audumiem, mākslīgām galvām un podnieku darinājumiem apglabātu pazemes kamerās.
