Dieva dēli un saules meitas
Tikai retumis Dieva dēli veici cilvēkam neiespējamus darbus.
Saules meita iesaistīta debesu kāzās kā līgava. Tautasdziesmās minēta gan rotaļāšanās ar Dieva dēlu, gan pašas kāzas. Precinieks var būt ne tikai Dieva dēls, bet arī Auseklis un Mēness.
Saules meitas darbošanās saimnieciskajā sfērā neko īpaši neatšķiras no lauku sievietes ikdienas darbiem. Saules meita pļauj zīda pļavas, grābj sienu, vērpj dziju, auž, kurina pirti u.c. Kā jau pie debesu būtnēm raksturīgs, Saules meitas atribūti (darba rīki, drānas u.c.) ir no zelta vai sudraba.
Saules meitas ir latviešu mitoloģiskās būtnes, kas saistītas ar Sauli. Saules meitas uzskata par rīta un vakara krēslu vai blāzmu, identificē viņas ar jauno sauli, t.i., ar rīta vai pavasara sauli. P.Šmits domā, ka Saules meitas ir saules gaisma vispār vai saules stari, kas vakaros slīkst jūrā. V.Sinaiskis cenšas pierādīt, ka Saules meitas ir planētas, arī Venera. Dažās ainās, it īpaši izrotāšanās gadījumos, Dieva dēli minēti kā slepeni novērotāji. Viņi lūkojas Saules meitu rīcībā “caur magoņu lapiņām”, “caur pelēku mētelīti” vai “zelta kārklu krūmiņā”. Dieva dēli piedalās Saules meitu izrotāšanā, kaldinot vainagu. Mīlestības rotaļa beidzas derībās un precībās. Precinieku lomā sastopams ne vien Dieva dēls, bet arī Mēness un Auseklis. Vairākās dziesmās minētais Dieviņš laikam kaut kādu iemeslu dēļ ir izspiedis Mēnesi. Pērkons piedalās te precinieka, te vedēja vai panāksnieka lomā. Šie piemēri apstiprina uzskatu, ka Saules meitas bieži ir tikai mātes meitu līdzinieces. Tomēr aiz šādas Saules meitu cilvēciskošanas slēpjas senāki mīti par viņām kā mītiskām debesu būtnēm; to apliecina Saules meitu rotu mirdzums un greznums, kas atklāj viņus sakarus ar Sauli un saules gaismas parādībām. Īpaši tas uzsvērts Saules meitas aizvešanā pār jūriņu, iebrišanā jūrā, ka ne “matu galus neredzēja”, viņas slīkšanā jūrā vai avotā, “zelta kannas mazgājot”; no slīkšanas viņu izglābj Laima vai Dieva dēli. Te attēlotas gaismas parādības, kas saistās ar saules rietu, dažādiem gaismas efektiem, stariem u.tml.
Personificētā Saule latviešu tautas tradīcijās tēlota dažādi. Ļoti izplatīts ir priekšstats, ka Saule ir jaunava, tautas valodā Saules meita. Tā par Sauli kā mietu nepārprotami runā šāds teksts:
Teksts liek domāt, ka tautā bijis nodibinājies uzskats, ka Saule nav vairs meita, bet, kā tas tekstos biežāk lasāms, tā ir māte. Bet blakus tam ir sastopami arī daudz noteiktāki apgalvojumi par Sauli kā meitu. Tekstos ir arī ļoti izplatīts priekšstats, ka Saulei ir meita, bet, skatoties tikai tīri gramatiski, nav iespējams atšķirt, tekstā ir runa par Sauli kā meitu vai Saules meitu, piemēram:
