Dizkoku un citu koku, parkā, pētniecība

Kā vairums Latvijas muižu parku Preiļu parks Latvijas Republikas pirmās agrārreformas un padomju laikā ir dalīts, labu nodomu vārdā postīts un tomēr palicis liels un ekoloģiski veselīgs – ar kukaiņiem, sliekām, lakstīgalām, pūcēm un zivtiņām dīķos un kanālos.

• uzzināt, kādas koku sugas aug mūsu pilsētas parkā, to raksturīgās īpašības, to izvietojumu,

• pārliecināties vai tiešām parkā aug dižkoki, vai tie auga tikai agrāk un nu jau vairāk nav,

• aptuveni noskaidrot, cik veseli ir Preiļu parka koki un krūmi,

• noskaidrot, kādēļ parku apmeklē mūsu vecuma jaunieši, kādam nolūkam to izmanto, kādu labumu parks dod pilsētai.Koki Preiļu parkā.

Visa parka struktūra ir pakārtota pilij – gan lielā lauce, gan skats uz dīķi un vēl pāri tam. Jāuzsver, ka Preiļu parks ir izteikts klasicisma perioda ainavu parks ar ieloču ceļiem, ar lieliem masīviem stādījumiem. Dendraloģiskajā ziņā tas ir gan vērtējams kā viduvējs, jo nekādi grandiozi retumi tajā neaug.

Latvijas valsts vēstures arhīvā atrodamais 1785. gada Preiļu muižas zemes plāns rāda ļoti nosacīti attēlotu muižas apbūvi un, domājams, arī dārzu abpus Preiļupītei apmēram tajā vietā, kur vēl tagad atrodami vecā kungu nama pagrabi un tiem pretī plaša lauce. Iespējams, ka šim dārzam bija regulārs plānojums un veco aleju fragmenti parādās pagalma rietummalā pārpalikuši no tā laika.

Lielā lauce: ar sudrabkļavu un vecajām lapenēm ir svarīga parka daļa, ko no trim pusēm norobežo kanāli un dīķis, bet no ceturtās – Orlova iela. Tā veidota kā plaša, gaiša pļava ar eksotu un vietējo kokaugu grupām un sortimentiem. Vairākas lapenes, kas veidotas galvenokārt no parastajām liepām.

Dažas no liepu lapenēm atrodas dīķu malā, un no tām paveras skati pār dīķi, salām un kanāliem. Tomēr iespējams, ka šķietamās lapenes ir kāda lielāka veidojuma fragmenti un no tām nebūt nav jāpaveras skatienam uz apkārtni.

Sudrabkļava un lapegļu grupas noslēdz vairākas skata perspektīvas, kuru skata punkti atrodas turpat visos apkārtējos parka nogabalos.

Ziemeļu lauce: vairāk uz austrumiem atrodas ziemeļu lauce jeb tā saucamais vecais ābeļu dārzs. Tas aizņem apmēram 400 metru garu un 100 metru platu, pret dienvidiem nolaidenu teritoriju pašā parka ziemeļu daļā. Te gar parka malu stādītas sešas koku rindas. Varbūt, te tiešām atradusies vējlauzēja josla, taču nav noliedzama arī tās dekoratīvā nozīme. Augļu dārzs šeit ticis izveidots vēlāk.

Preiļu parks neizceļas ar lielu introducēto (svešzemju) koku un krūmu daudzveidību. Te aug 23 autohtonās( vietējās) un 33 introducētās (svešzemju izcelsmes) koku un krūmu sugas.

No vietējo sugu kokiem atzīmējami lielie ozoli, kļavas un liepas, kā arī vairāki skaisti melnalkšņi. No vietējās izcelsmes krūmiem te aug abu sugu segliņi – Eiropas un kārpainais. Izcils kokveida segliņš ieaudzis vecajā augļu dārzā. Tikpat skaisti ir daudzi īstajā brīdī pasargātie, kvalitatīvi apkoptie meža sausseržu krūmi. Vairāki no minētajiem krūmiem augumā un formas ziņā spēj konkurēt ar jebkuru svešzemju košumkrūmu.