Dokumenti un to atsavinājumi

Darba mērķis ir izpētīt dokumentu veidus, bet, precīzāk, dokumentu oriģinālu un to atsavinājumus. Nolūkā sasniegt darba mērķi tika nosprausti sekojoši uzdevumi:

 Noteikt dažādu dokumentu atsavinājumu veidu pielietojumu mūsdienās.

Pētījuma objekts ir dokumenti kā tādi, bet pētījuma priekšmets – dokumentu atsavinājumi.

Darba uzrakstīšanai tika izmantoti dažāda veida avoti. Tomēr pārsvarā darbs balstās uz LR likumdošanu un Ministru kabineta noteikumiem. Piemēram, MK noteikumi Nr.154 nosaka dokumentu noformēšanas kārtību, LR likums Elektronisko dokumentu likums – atbilstoši elektroniskā dokumenta sagatavošanas kārtību. Darbam tika izmantotas arī specializētas mājas lapas. Kā vienu no tādām var minēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mājas lapu.

Darba struktūra. Darbs ir izklāstīts uz 20 lapām. Darba uzrakstīšanai tika izmantoti 7 informācijas avoti. Studiju darbā ir iekļauta viena shēma un viena tabula.1. Dokumenta jēdziens

Tulkojumā no latīņu valodas vārds „dokuments” nozīmē paraugs, apliecība, pierādījums. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.154 no 1996.gada 1.jūlija dokuments ir:

Dokuments ir lietišķs papīrs, kas apstiprina tā īpašnieku noteiktās tiesības, vai arī fiksē, apliecina noteiktus faktus un notikumus . Tā ir šaurāka dokumenta jēdziena interpretācija.

Mūsdienās, līdz ar strauju informācijas tehnoloģiju attīstību, arvien plašāk tiek pielietoti elektroniskie dokumenti. Tie ir elektroniski radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, kas nodrošina iespēju tos izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai . Plašāk par elektronisko dokumentu izstrādes kārtību un pielietošanu tiks runāts šī darba trešajā punktā.

Zemāk shēmā Nr. 1 atspoguļosim doto klasifikāciju nedaudz sīkāk, lai rakstu priekšstatu par katru no atzīmētajiem punktiem.

 semantiskie dokumentu apstrādes veidi: tulkošana, referēšana, anotēšana;

 nesemantiskie dokumentu apstrādes veidi: kopēšana, nodošana un pārveidošana citā attēlošanas formā.

Kopš XX gadsimta dokumentu apstrādes automatizācijas nolūkos plaši izmanto datorus. Laika gaitā informācijas nesēji patstāvīgi mainās. Piemēram, agrāk kā informācijas nesēju izmantoja foto plēvi, magnēta lenti u.c. Šobrīd tie ir diski, fleš atmiņas utt. Nemainīgs paliek viens informācijas nesējs, proti, papīrs.

Dokumenti var saturēt tekstus dabiskā un formalizētā valodā, attēlus, skaņas informāciju u.c. Pēc satura dokumentus iedala:

 zinātniski tehniskos – tie ir raksti, grāmatas, patenti, tehniskās atskaites un apraksti;

 tiesiskajos – tie ir lēmumi, spriedumi, rīkojumi, līgumi u.c.;

Dokumentu kopums, kas ir veltīts kaut kādam jautājumam, parādībai, personai, procesam, iestādei, tiek saukts par dokumentāciju.

o Dokumenta sastāvdaļas: veidlapas rekvizīti (ne vairāk kā 40 mm lapas augstumā), pirmteksta zona (ne vairāk par 60 mm lapas augstumā), teksta zona, paraksta zona ;

o Visi uz āru izejošie dokumenti jātaisa divos oriģinālos eksemplāros – viens uz āru, otrs paliek glabāties uzņēmumā, iekšējiem dokumentiem vajag vienu oriģinālu (ko glabās arhīvā), pārējās taisa kopijas .2. Dokumentu oriģināls un dokumentu atsavinājumi

Jebkurš dokumenta oriģināla atsavinājums ir dokuments, kas pilnībā vai daļēji atveido dokumenta oriģinālu. Saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr.154 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi pastāv sekojoši dokumenta oriģināla atsavinājumi: