Dopings sportā

Viduslaiki Bruņinieki lieto stimulatorus, lai sagatavotos savām cīņām

1959.gads Francijā tiek nodibināta pirmā zināmā antidopinga komisija

1968.gads Pirmo reizi notiek dopinga kontrole Olimpiskajās spēlēs

1988.gads Benam Džonsonam pierāda pozitīvu dopinga analīzi Seulas Olimpiskajās spēlēs

1994.gads SOK, starptautiskās federācijas un nacionālās olimpiskās komitejas vienojas par dažādo dopinga sarakstu un definīciju harmonizēšanu

Starptautiskās Olimpiskās komitejas aizliegto vielu un metožu sarakstā jeb t.s. "dopinga sarakstā" ir iekļautas:

aizliegto farmakoloģisko vielu grupas (piem., stimulatori, narkotikas, anaboliskie līdzekļi, diurētiskās vielas, peptīdu hormoni, mimētiķi un to analogi);

aizliegtās dopinga metodes (piem., asins dopings un farmakoloģiskas, ķīmiskas un fizikālas manipulācijas);

farmakoloģisko vielu grupas ar ierobežotu lietošanu (piem., alkohols, kanabinoīdi, vietējās anestēzijas līdzekļi, kortikosteroīdi, beta blokatori).

Kanabinoīdi ir aizliegti sporta sacensībās. Dažās valstīs šo produktu atrašanās īpašumā ir aizliegta ar likumu un par pārkāpumumiem var piespriest naudas sodu vai apcietinājumu.

Citas anaboliskās vielas ir substances, kuras farmakoloģiski nav piederīgas androgēniem anaboliskiem steroīdiem, bet kurām var būt līdzīgs anabolisks efekts. Šī dopinga vielu grupa ir izveidota beta 2 agonista klenbuterola biežās lietošanas dēļ. Veterinārajā praksē klenbuterolu izmanto teļu ārstēšanai no iesnām un saaukstēšanās. Beta 2 agonisti jeb beta 2 adrenoreceptoru agonisti pieder stimulatoru klasei, un tie izveidoti, lai ārstētu hronisku bronhītu, emfizēmu un astmu.

Ir aizliegts ne tikai klenbuterols, bet arī pārējās beta 2 agonistu gupai piederošās vielas. Lielākā daļa sporta organizāciju pieļauj, izņēmuma kārtā, salbutamola un terbutalīna lietošanu inhalācijās.

Peptīdu hormonu, mimētiķu un analogu lietošana sportā ir aizliegta. Dažās valstīs šo hormonu atrašanās īpašumā ir aizliegta ar likumu.

Kortikosteroīdi ir dabiskas izcelsmes vai sintētiski iegūtas vielas, kas ir radniecīgas adrenokortikosteroīdiem hormoniem, kurus izdala virsnieres garoza. Kortikosteroīdus izmanto, lai ārstētu iekaisumus, astmu un sāpes. Blakusparādību dēļ kortikosteroīdu lietošanai jānotiek ārstu uzraudzībā. Tā kā pieaug kortikosteroīdu lietošana bez medicīniskām indikācijām, sporta organizācijas izstrādā stingrākus ierobežojumus.

Kortikosteroīdus izmanto, lai nomāktu iekaisumu un sāpes, bet arī eiforisko izjūtu dēļ, kurus sportisti var gūt no to lietošanas.

Kortikosteroīdu lietošana sportā ir aizliegta, izņemot to lokālu lietošanu (ausu, acu un ādas), inhalāciju terapijā (astmas, alerģisku iesnu gadījumā) vai intra artikulārās injekcijās. Sportistiem, kuri lieto kortikosteroīdus medicīniskiem nolūkiem, par to ir jāziņo rakstiski atbildīgajām sporta organizācijām.

Sakarā ar to ka šie preparāti gan Latvijā kā arī visā pasaulē ir ļoti aktuāli, katru gadu notiek pārbaudes un mūsu rīcībā ir pārskats par 2004.gadu. Sporta medicīnas valsts aģentūras Antidopinga nodaļa 2004.gadā veikusi 307 dopinga kontroles 277 ārpussacensību kontroles un 30 sacensību kontroles. No tām parbaudes uz dopingu tika veiktas 71. sievietei un 236. vīriešiem. Šīs parbaudes notika visa gada garumā un dažādās vecuma grupās. Visvairāk parbaudīto bija no 20 24.gadiem, tad no 25 29. gadiem un visbeidzot sportistiem kas ir jaunāki par 20. gadiem. Šajās parbaudes bija 8 pozitīvas dopinga kontroles konstatētas 3 sportistiem, kurās ir izmainīts testosterona daudzums. Šiem sportistiem veikti īpaši izmeklējumi un pierādīts dabisks hormona līmeņa paaugstinājums. Kā ari par šo gadu tika Konstatēts 1 dopinga kontroles procedūras pārkāpums izvairīšanās no dopinga kontroles. Šim sportistam piemērota sankcija 4 gadu diskvalifikācija.