Draudziba un politika

Sākšu ar definīciju, kas tad ir “draudzība”. Draudzība ir cilvēku savstarpējo attiecību veids, kas balstās uz kopīgām interesēm un savstarpēju pieķeršanos. Draudzības jēdziena etimoloģiskā tuvība ar radniecības, biedriskuma un mīlestības jēdzieniem atspoguļo instrumentālo (praktiska savstarpēja palīdzība un izlīdzēšana) un emocionāli ekspresīvo (līdzjūtība, saprašanās) saskarsmes funkciju diferenciācijas un savstarpējās saplūšanas vēsturisko procesu. Pirmatnējā sabiedrībā draudzība parasti saistījās ar simbolisku radniecību (asinsradniecība, brālība, ieroču brālība) un bieži bija principiāli nesaraujama, draugu tiesības un pienākumus stingri regulēja tradīcijas. Sairstot ģints kopienas saitēm, draudzības jēdziens pakāpeniski attālinās no radniecības un tuvinās biedriskumam, kas pamatojas uz interešu kopību. Sākumā akcents tiek likts uz draudzības praktisko noderīgumu. Indivīda un sabiedrības savstarpējām attiecībām kļūstot sarežģītākām, pastiprinās vajadzība pēc emocionāla kontakta un psiholoģiskas intimitātes. Tas noved pie draudzības individualizācijas, tuvināšanās mīlestībai un, visbeidzot, priekšstata par draugu kā par alter ego. Draudzībai raksturīgā psiholoģiskā tuvība veidojas uz elementārākas biedriskās tuvības bāzes, ko veido personiskie kontakti un kopīga darbība, piederība pie viena kolektīva utt. Taču salīdzinājumā ar biedriskumu draudzība ir personiskāka un draugi tiek izvēlēti stingrāk. Tai vajadzīga ne tikai stāvokļa un interešu kopība, bet arī savstarpējas simpātijas, emocionālā pieķeršanās. Draudzība ir spēks, kas vieno cilvēkus, tāpēc tā vienmēr ir uzlūkota par svarīgu sociāli tikumisku vērtību. Ne velti draudzības jēdziens plašākā nozīmē izsaka ne tikai starppersoniskās, bet arī sabiedriskās attiecības. Antīkie filosofi draudzībā saskatīja pat kosmisku savienošanās spēku (pretstatā ienaidam). Konkrētas draudzības tikumisko vērtību nosaka tās sabiedriskā virzība, principi, uz kuriem tā balstās.

Tātad draudzība viennozīmīgi ir skaistākās un noderīgākas savstarpējās attiecības, kuras nepieciešamību savā dzīvē izjūt ikviens cilvēks. Draudzību varētu raksturot ar salīdzinājumu – “ja dabas mūžīgais nemainīgums mūs pilda ar savādu, reizē ar skumīgu un līksmu drošību, ar apziņu, ka ir lietas, kas plaukst un pastāv neatkarīgi no cēlāja un postītāja gribas, tad mēs šais pārbaudījumu dienās arī jo skaidri izjūtam, kāda bagātība slēpjas cilvēku attiecībās, vienalga, vai tās vīrieša un sievietes, vai sievietes un sievietes, vai vīriešu savstarpējā uzticība, nesavtīga labvēlība un simpātija, kas, ciešanu un notikumu bezjēdzībai spītēdama, vēršas arvien lielākā skaistumā, skaistumā, kas atkarīgs tikai no cilvēka, pieejams vienīgi viņam, un reizēm ubagu var padarīt par karaļa apskaužamu būtni.”

Tā kā par jēdzienu “draudzība” ir gūts neliels ieskats un skaidrība, tad turpināšu ar jēdziena “politika” aplūkojumu, pieņemot, ka katram no mums ir zināms intuitīvs priekšstats par to, kas ir politika. Interesanti ir tas, ka attiecībā uz politiku var lietot salīdzinājumu ar Augustīna pārspriedumu par laiku – kamēr mēs par to nedomājam, mums viss liekas vairāk vai mazāk skaidrs. Tikko mēs uzdodam vienu jautājumu, kas tad īsti ir laiks, mums rodas daudz citu jautājumu un neskaidrību. Tātad politika var tikt un tiek uzskatīta dažādi. Tiek dots pārskats par vismaz trim politikas jēdziena skaidrojumiem.