Drošības noteikumi spora nodarbībās



Vieglatlētika.
Traumas.
Sporta skolotājs Zintis Vīgulis.
Stingri jāievēro disciplīna, vienmēr jāvalkā atbilstošs sporta tērps, nodarbības laikā nedrīkst nesāt, gredzenus, ķēdītes, auskarus, saspraudes, rokassprādzes vai pulksteni.
Starp paklājiem nedrīkst atstāt atstarpes vai arī likt vienu paklāja malu uz otras.
3. Kādā attālumā jāatrodas no vingrošanas rīk, uz kura nodarbojas vingrotājs?
Tādā attālumā, lai, uzlecot uz rīka, izpildot vingrojumu un nolecot no rīka, vingrotājs nevarētu otram pieskarties.
Lēcēju piezemēšanās vietā, vietā kur otrs var nejauši nogrūst laktiņu, vietā kur otru var skart krītošā laktiņa.
Sāpes muskuļos. Reizēm, ja nodarbībās izmanto sen neizpildītus vai maz izpildītus vingrinājumus, nākamajā vai aiznākamajā dienā kustību laikā var rasties sāpes muskuļos. Piemēram, pēc krosa, kas noskriets bez pienācīgas sagatavošanās, nākamajās dienās būs grūti nokāpt pa kāpnēm. Domā, ka neierasta fiziska darba laikā ieplīst starp muskuļu šķiedru kūlīšiem esošie saistaudi un rodas sīki asinsizplūdumi , kuri arī rada šīs sāpes. Nākamajā nodarbībā pēc iesildīšanās sāpes ir mazākas.
Sāpes paribē. Dažreiz, piemēram, ilgstoša skrējiena laikā, rodas sāpes labajā vai kreisajā paribē. Šajā vietā atrodas divi orgāni, kas bagātīgi pildīti ar asinīm, aknas labajā pusē un liesa kreisajā pusē. Ilgstoša darba laikā, kad strādājošo muskuļu apgādei ar skābekli tiek izmantotas visas iespējamās asiņu rezerves, aknas un liesa iztukšojas, to kapsulas saplok un it kā sačokurojas. Tās kairina kapsulās esošos nerva galiņus un izraisa sāpes. Ārī šīs sāpes nav bīstamas, taču tās stipri traucē. Skrējiens var mēģināt atbrīvoties no nepatīkamajām sāpēm, vairākkārt maksimāli dziļi ieelpojot un izelpojot vai arī dažas reizes ar plaukstu viegli uzsitot pa apakšējo daļu sāpju vietā.
Krampji. Daudz nepatīkamāki ir krampji – gribai nepakļautas, ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu saraušanās, kuras pavada asas sāpes. Krampjus kājās var radīt ilgstošs skrējiens, sevišķi karstā laikā. Īpaši bieži krampji rodas, skrienot pa cietu pamatni, piemēram, pa asfaltu.
Mikrotraumas. Sporta nodarbības laikā var rasties mikrotraumas, piemēram, noberzums.